Daudzi cilvēki ar prieku rušinās mazdārziņos vai apstrādā lielākus laukus. Prieku par paveikto nereti aizēno ne tikai ātraudzīgas nezāles, bet arī daudzi un dažādi dārza kaitēkļi.
Daudzi cilvēki ar prieku rušinās mazdārziņos vai apstrādā lielākus laukus. Prieku par paveikto nereti aizēno ne tikai ātraudzīgas nezāles, bet arī daudzi un dažādi dārza kaitēkļi. Par populārākajiem – Kolorādo vaboli, kurmi un zemesvēzi – «ZZ» konsultējās ar «Kalnabūriņu» saimnieku Imantu Freidenfeldu.
Kolorādo vaboļu dzimtene ir ASV rietumi. Tās pārtiek no nakteņu dzimtas augiem tomātiem, baklažāniem, fizāļiem (arī dekoratīvajiem), saldo papriku un, protams, arī kartupeļiem.
Kartupeļu lapgrauži jeb Kolorādo vaboles ir ieceļoju-šas jau pasen. Tās ir dienvidnieces, tādēļ pārziemojot liela sala dēļ var nosalt, bet, ja ielien dziļi zemē, nenosalst. Arī tāpēc ieteicams zemi rudeņos apart.
Kopš kartupelis kļuvis par kultūraugu, Kolorādo (šajā ASV štatā tā izdarīja vislielākos postījumus) vabole plaši izplatījās it visur, kur vien aug šis vērtīgais augs, un ievērojami kaitē ražai gadu no gada.
Pērļu vistiņa – pret Kolorādo vaboli
Arī šogad, pavērojot kartupeļu stādījumus, vietām var pamanīt ne tikai pašas vaboles, bet arī sadētās oliņas un nelielus kāpurus.
Kartupeļu lapgrauzis bez nosēšanās var nolidot apmēram 50 kilometru, līdz ar to tā apkarošana ir stipri apgrūtināta. Speciālisti no Lauksaimniecības konsultāciju un izglītības atbalsta centra iesaka vaboles iznīcināt ar speciālu indi «Fastaks».
Imants Freidenfelds iesaka mājās audzēt pērļu vistiņas (nejaukt ar cukurvistiņām), vienīgos putnus, kas ēd Kolorādo vaboles. Indējot ar dažādām ķimikālijām, vaboles, pateicoties to cietajam apvalkam, dažkārt nemaz neiznīkst. Pērļu vistiņas no lauka nolasa ne tikai vaboles un kāpurus, bet arī to oliņas. Īpaši čaklas lasītājas tās ir cāļu laikā.
Pērļu vistiņu atšķirībā no parastajām nekārpās, bojājot dārza vizuālo skatu. Šo vistu dējība sezonā ir mazāka nekā parastajām mājas vistām, tās nedēj olas telpā, bet dārzā, zem krūmiem. Šo vistu olas ir vērtīgākas par parasto vistu olām, lielākas un ilgāk saglabājas, neturot saldētavā (pat vienu mēnesi). Pēc tām ir liels pieprasījums konditorejā. Pērļu vistiņas gaļa ir garšīga. Ja tās mana svešiniekus, par to ziņo mājniekiem, spalgi kladzinot.
Lai cīnītos ar kurmi, jāzina viņa dzīvesveids
Gandrīz katrā dārzā redzami kurmju rakumi. Samta kažokā tērpies dzīvnieciņš, lai gan ar savu izskatu varētu radīt tīri vai simpātijas, dārzu saimniekos izraisa sašutumu, jo, meklējot savu pamatbarību sliekas-, tas izcilā sastādītos augus. Ar platajām, spēcīgajām ķepiņām rokot pazemes ejas, kurmis izjauc sakņu sistēmu, un augi iet bojā. Šiem dzīvniekiem ļoti garšo burkāni, un tie izcilā zemi burkānu laukos. Kurmji sastopami ar trūdvielām bagātās kompost-augsnēs, tur parasti uzturas arī vairāk slieku. Tie rok galvenās ejas, pa kurām pārvietojas, un sānejas, no kurām iegūst barību.
Lai varētu noķert kurmi, jāatrod galvenā eja, nedaudz tā jāatrok un guļus tajā jāieliek litra burka ar sliekām vai sagrieztiem burkāniem. Kurmis, ielīdis šādās lamatās, ārā netiek, jo burkas malas ir slidenas.
Kurmju medībām var izmantot arī medību suņus takšus. Tie labi saož kurmjus un izkārpa tos no zemes. Kurmjiem nepatīk vietas, kur ir ilgstošs troksnis un zemes vibrācija, tādēļ to atbaidīšanai var izmantot vējdzirnavas. Kurmjus nevar iznīcināt, ieberot ejā indi, jo viņi tās vienkārši apiet kurmjiem ir ļoti labi attīstīta oža.
Tomēr, ja jums izdodas noķert šo it kā kaitīgo dzīvnieku, nenogaliniet to, bet aiznesiet uz parku vai mežu. Šis dzīvnieciņš ir kaitīgs dārzos, bet vajadzīgs mežā un parkā kokiem šī zemes irdināšana ir lietderīga, sak-nēm piekļūst ūdens un gaiss.
Zemesvēzis – bļstams augiem un cilvēkam
Lielāku ļaunumu nekā kurmji dārzos nodara zemesvēži. Šie spīdīgie, tumši brū-nie vēžveida radījumi ir bīstami kā augiem, tā cilvē-kiem.
Zemesvēžiem garšo sulīgas saknes redīsi, rutki, jaunie augļu kociņi, sīpolpuķes (tulpes, krokusi), bietes, burkāni. Tiem pakaļgalā ir ass dzelonis, kas izstrādā indi. Ja cilvēkam tiek ar to iedurts, ir sāpīgi, koduma vieta satūkst.
Zemesvēži labi tiek no auga uz augu lidojot tiem ir spārni. Dzīvnieciņi rok arī pazemes ejas. Viņi, tāpat kā kurmji, mīt trūdvielām bagā-tās augsnēs, pārvietojas pa noteiktām ejām, tā piekļūstot augu saknēm.
Lai atbrīvotos no zemesvēžiem, jāatrod un jāatrok šīs ejas, tajās guļus jāievieto litra burka ar sagrieztiem burkāniem, kuru noslēdz restīte. Tāpat kā kurmji, zemesvēži nespēj pārvietoties pa gludu virsmu.
Pret zemesvēžiem nav efektīvas indes, bet ir zināms, ka tiem negaršo narcišu saknes.
