Pavisam nesen (17. septembrī) Latvijā norisinājās pirmā starptautiskā konference «Intelektuālais īpašums – vai tas ir svarīgi biznesā».
Pavisam nesen (17. septembrī) Latvijā norisinājās pirmā starptautiskā konference «Intelektuālais īpašums – vai tas ir svarīgi biznesā». To organizēja projektu vadīšanas sabiedrība «Birojs 2000» ar Tieslietu ministrijas atbalstu, un tā Latvijā bija pirmais uz plašāku publiku orientētais pasākums, kas veltīts intelektuālā īpašuma aizsardzībai, par kuru līdz šim tika runāts tikai profesionāļu auditorijās.
Konference uzmanību piesaistīja arī ar respektablo referentu sastāvu. Īpaši jāizceļ Lielbritānijas patentu biroja direktors Rons Maršānts, «Microsoft» Ziemeļvalstu un Baltijas valstu advokāte Anita Forsberga, Intelektuālā īpašuma aizsardzības koalīcijas viceprezidents Toms Tomsons, kā arī Vispasaules intelektuālā īpašuma aizsardzības organizācijas pārstāvis Jeno Bobrovskis.
Konferences dalībnieki diskutēja par dažādām intelektuālā īpašuma formām un tā aizsardzības veidiem, atsaucoties uz starptautisko pieredzi. Pašreiz Latvija var lepoties tikai ar to, ka tās likumdošana pamatos ir sakārtota intelektuālā īpašuma aizsardzībai. Nākotnē vēl daudz jāstrādā, lai to piemērotu praksē. Būtisks ir arī izglītības jautājums, jo diezin vai Latvijā būs daudz tādu cilvēku, kas nekad nav lietojuši nelicencētas datorprogrammas, iegādājušies nelicencētus ierakstus vai citas preces, kuru preču zīmes ir viltotas. Diemžēl pagaidām mēs kā valsts nevaram lepoties ar sakārtotu intelektuālā īpašuma aizsardzības vidi, jo dažādi pakaļdarinājumi, nelikumīga preču zīmju izmantošana sastopama ik uz soļa.
Intelektuālā īpašuma aizsardzība ir svarīga praktiski jebkurā legāla biznesa nozarē, jo nemateriālais īpašums bieži vien nes vislielāko peļņu tā radītājam. Šodien intelektuālais īpašums prasa vislielākās investīcijas, jo tā radīšanai nepieciešamas zināšanas un inovācijas, kas šodienas skatījumā ir primārais sekmīga biznesa attīstībai. Kā prioritārs intelektuālais īpašums tiek skatīts tādās jomās kā internets, komunikācijas, autortiesības, biotehnoloģijas un, protams, arī preču zīmju jeb brendu aizsardzība.
Šoreiz vairāk tieši par preču zīmēm, jo plašākā skatījumā tieši tās veido lielāko daļu no intelektuālā īpašuma. Par to, ka preču zīme bieži vien veido lielāko daļu no kompānijas vērtības, nav šaubu. Piemēram, tādu kompāniju preču zīmes kā «Coca-Cola», «McDonalds», pēc speciālistu vērtējuma, maksā līdz pat 95% no uzņēmuma vērtības. Šāds skaitlis norāda, kādēļ uzņēmumi ir gatavi investēt savās preču zīmēs. Ne jau velti pazīstamas preču zīmes produktu vienmēr būs iespējams pārdot dārgāk. Turklāt pat tad, ja tirgū tiks piedāvāts līdzvērtīgas kvalitātes produkts par zemāku cenu.
Uzreiz jānorāda, ka pastāv divu veidu preču zīmes – patēriņa un korporatīvās. Par pēdējām gan Latvijā vēl ir grūti runāt, jo mūsu kapitālisms vēl ir pārāk jauns, lai izveidotos nopietnas korporatīvās preču zīmes. Kā pazīstamāko šajā kategorijā var atzīmēt «Parex». Turpretī patēriņa brendu tirgus, ja atturamies no globālām kategorijām, gan ir piesātināts. Minēšu tikai dažus no mūsu pašu populārākajiem brendiem: «Laima», «Latvijas balzams», «Cido», «Spilva». Par cīņu šajā tirgū liecina arī virkne tiesas prāvu, no kurām plašāku publicitāti guva «Latvijas balzama» cīņa par tiesībām turpināt ražot degvīnu ar preču zīmi «Moskovskaja». Šis gadījums spilgti apliecināja to, ka konkurences cīņā intelektuālajam īpašumam, šajā gadījumā preču zīmei, ir izšķiroša nozīme, jo tai ir atpazīstamība (bet cilvēki parasti iegādājas tikai tās preces, kuras pazīst) un līdz ar to arī noteikta tirgus daļa. Tomēr lielākā daļa no Latvijā reģistrētajām preču zīmēm vēl nav pietiekami vērtīgas, jo saglabājas tendence, ka ārvalstu investori, pārpērkot vietējās kompānijas, arī pāriet uz citu preču zīmi. Tas notiek tādēļ, ka kompāniju pircēji orientējas uz plašāku tirgus daļu un lielāku atpazīstamību, veidojot jaunu mārketinga stratēģiju. Spilgtākais piemērs šajā gadījumā laikam ir «Baltcom GSM» pārpirkšana. Šajā situācijā jaunais operators «Tele2» nostrādāja profesionāli, jo, pakāpeniski pārejot uz jauno preču zīmes nosaukumu, neviens tam nepievērsa īpašu uzmanību. Visai bieži novērojama arī parādība, ka tiek pārpirktas konkurentkompānijas, lai nostiprinātu savas pozīcijas tirgū. Tādos gadījumos visai nesaudzīgi tiek nomainīta arī preču zīme. Piemēram, kaut vai gadījumā ar darījumu starp «Rimi» un «Interpegro» tirdzniecības tīkliem, kur ātri visi «Interpegro» veikali skatlogi greznojās ar atpazīstamākā «Rimi» tirdzniecības tīkla logotipiem.
Latvijā vēl joprojām līdzīgi kā pārējās Austrumu bloka valstīs pastāv virkne problēmu, kas saistītas ar preču zīmju un cita veida intelektuālā īpašuma aizsardzību. Īpaši aktuāli tas varētu būt projekta «E – Latvija» sakarā, jo to būs iespējams realizēt tikai tad, ja spēsim sakārtot intelektuālā īpašuma aizsardzības tiesisko vidi. Tieši tādēļ ir pieņemta valdības stratēģija (2001. – 2006. g.) intelektuālā īpašuma aizsardzībai, kuras pamatuzdevumi ir piemērot likumdošanu starptautiskajām prasībām, investēt budžeta līdzekļus šīs likumdošanas piemērošanai un celt tiesnešu kompetenci intelektuālā īpašuma aizsardzības jautājumos.
