Par to, ka «jauno laiku» politikai ir patiesa vēlme kaut ko mainīt, esam pārliecinājušies ne vienreiz vien.
Par to, ka «jauno laiku» politikai ir patiesa vēlme kaut ko mainīt, esam pārliecinājušies ne vienreiz vien. Protams, šai sakarā varam diskutēt par metodēm un autoritāro vadības stilu, kas tiek maskēts zem pseidoatklātības, taču laikam jau jāsamierinās ar to, ka katram laikmetam, tai skaitā arī politiskajam, ir savas raksturīgās iezīmes, bez kurām nav iedomājama viena vai otra spilgta politiskā līdera aktivitātes. Ļoti uzskatāmi par to varējām pārliecināties gan nu jau ekspolitiķa Šķēles valdību laikā, gan arī tagad, kad gandrīz vai visi valsts varas pavedieni saplūst lolotā mesijas Repšes rokās. Par viņa neremdināmo varas kāri liecina kaut vai tas, ka pašlaik dienas kārtībā tiek izskatīti jautājumi par Satversmes aizsardzības biroja (SAB) un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) pāreju tiešā premjera pakļautībā. Būtībā tas nozīmēs, ka Repše kontrolēs divas ļoti nozīmīgas tiesību aizsardzības institūcijas. Bet katram taču ir skaidrs, ka parlamentārā valstī nedrīkst pieļaut šādu varas koncentrāciju viena cilvēka rokās, kas jau tagad sevi pozicionējis kā harismātisku līderi.
Ņemot vērā to, ka valstī iestājies tāds kā korupcijas apkarošanas bums (cerams, ka uz ilgu laiku), premjers atsaucies uz «kāda iedzīvotāja» vēstuli, kurā izteikts aicinājums pārbaudīt viesnīcas «Rīga» privatizācijas likumību. Pārbaudi jau sācis KNAB, pieprasot no Privatizācijas aģentūras visus dokumentus, kas saistīti ar viesnīcas «Rīga» privatizāciju.
Viens no viesnīcas īpašniekiem «Hotel investment» Gunta Indriksona personā jau paudis viedokli, ka šāda iniciatīva pavisam noteikti nav pilsoniski aktīva iedzīvotāja iniciatīva, bet gan konkurentu viesnīcas «Eurolink» (kas pretendēja uz viesnīcas ēku) safabricēts materiāls. Nav gan zināms, par ko tieši izteiktas aizdomas, taču visdrīzāk tiek apšaubīts fakts, kādēļ privatizācijas noteikumi tika mainīti, paredzot visu privatizējamā objekta summu 7,5 miljonus latus segt privatizācijas sertifikātos pretēji iepriekš noteiktajam, kur 80% no summas bija paredzēts maksāt latos, kas valstij ienestu 6 miljonus latu.
Visai kliedzošs gadījums noticis Daugavpilī, kur ceturtdien no amata atstādināts Domes priekšsēdētājs Rihards Eigims, kuram tika pārmesta vienpersoniska pilsētas vadība un nesaimnieciskums, kā dēļ pilsētai radušies trīs miljoni latu zaudējumi. Uz karstām pēdām pēc Eigima atstādināšanas viņa vietā tika ievēlēts Ivars Šķinčs, kuru kā vienīgo kandidātu izvirzīja jaunās koalīcijas pārstāvji. Šķinčs kā galveno savas darbības prioritāti ir noteicis sakārtot finanšu jautājumus, taču daļa deputātu jau pauduši bažas, vai viņš spēs nodrošināt tādu darba tempu, kādu bija uzņēmis atstādinātais kolēģis.
Bet tikmēr pasaulē notiek tas, kam jānotiek. Sabiedroto karaspēks ieņēmis Irākas galvaspilsētu un grasās pārņemt lielākos naftas laukus visā valstī. Tikai jāpiebilst, ka, nometot vienu diktatorisku režīmu, vismaz pašlaik uzvarētājiem nav izdevies nodrošināt kārtību okupētajās teritorijās. Pat pašā Bagdādē tiek demolētas vēstniecības un starptautisko organizāciju ēkas. Ja vistuvākajā laikā netiks pārņemta varas kontrole šajā valstī, nav izslēgts Afganistānas pēckara haosa variants.
ASV zinātnieki visai pārliecinoši mēģināja pierādīt, ka «Clonaid» līdz šim izteiktie apgalvojumi par cilvēka klonēšanu neatbilst patiesībai. Tā teikt, esot bioloģiski neiespējami klonēt cilvēku. No vienas puses, atvieglojums, ka atkrīt morāli jautājumi, bet, no otras puses, skumji, ka zinātne nav tik visspēcīga, kā gribētos.
Vairāk nekā simts cilvēku pasaulē jau miruši no gripai līdzīgās Āzijas pneimonijas jeb smagā akūtā elpošanas sistēmas sindroma (SARS), bet gandrīz tūkstoši inficēti. Nepatīkams fakts, ka pagaidām cilvēce ir pārsteigta nesagatavota jaunas pandēmijas izplatībai. Atliek vien cerēt, ka ar to izdosies tikt galā daudz ātrāk un veiksmīgāk nekā ar gadsimta mēri AIDS.
