Svētki ir 152 Jelgavas pilsētas un rajona Antoniem. Vārdadienu svin arī Anti.
Svētki ir 152 Jelgavas pilsētas un rajona Antoniem. Vārdadienu svin arī Anti. Lauksaimniecības universitātes profesors Antons Ruža uzskata, ka cilvēka vārdam īpašas nozīmes nav. Visi panākumi ir darba un apstākļu sakritību rezultāts.
Profesors A.Ruža savu mūža darbu veltījis labību ražas un kvalitātes savstarpējo sakarību un sēklas materiāla pētniecībai. Viņš jau 35 gadus strādā Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) Augkopības katedrā, kur bijis vairāku doktorantu un ap 30 maģistrantu darbu vadītājs. Profesors ir arī Latvijas Nacionālās augu šķirņu padomes priekšsēdētājs un Latvijas Zinātņu padomes lauksaimniecības nozares ekspertu komisijas priekšsēdis.
Par savu vārdu Ružas kungs smaidot teic, ka viņu dzimtā gandrīz visu vīriešu vārdi sākoties ar burtu a: tēvs – Antons, vecaistēvs – Andrejs, tēvabrālis – Ādolfs. Pēdējā laikā ārpus darba vairāk laika profesors velta literatūrai. Viņš ar lielu interesi lasa darbus ar vēsturisku ievirzi – iedziļinājies grāmatās par Hruščovu, Staļinu un Ļeņinu, bet tagad Roalda Dobrovenska “Magnusā” seko līdzi dāņu prinča Magnusa gaitām Latvijā laikā, kad te ienāca krievu cars Ivans Bargais. Pēc profesora domām, vēstures zināšanas sniedz plašāku izpratni par šodienu, turklāt jāzina ne tikai savas valsts, bet arī citu zemju vēsturiskā izveidošanās. “Citādi paši sev šķietam kā gauduļu un vaimanātāju tautiņa.” Ar vēstures izpratni izzināms esot arī cilvēks, kas “katrā vietā ir savas vēstures produkts un atšķirīgs”.
Uz jautājumu, vai tic kam pārdabiskam, gaviļnieks teic, ka īpaši pievērsies nav nedz horoskopiem, kas ļaudis padarot par 12 štampiem, nedz Dievam, bet uzsver: “Nekad nevajag noliegt to, par ko neesi pietiekami zinošs vai ko neizproti.”
Pirms gada cienījamais profesors pārtrauca lasīt lekcijas studentiem. Viņš teic, ka ieinteresētāka publika sastopama zemnieku sarīkojumos, kur ar profesionāļiem ir daudz ko pārrunāt. A.Ruža visu mūžu zinātnes darbu veicis pētījumu saimniecībā “Pēterlauki”, kas vienīgā atbilst Zemgales augsnes un vides īpatnībām. “Sociālisma laikā uzskatīja, ka Latvijā var ražot tikai lopbarības produkciju. Pēc neatkarības atgūšanas izrādījās, ka pārtikas graudus sev varam saražot paši!” saka Ružas kungs. Viņš izveidojis 36 sēklas un pārtikas graudu kvalitātes noteikšanas normatīvos un metodiskos standartus un ciešā sadarbībā ar Zemkopības ministriju piedalījies arī lauksaimniecības likumdošanas izveidē.
