«Ir ļoti svarīgi sabiedrībai vairāk zināt par cilvēkiem, kas dzīvo mums līdzās un tomēr ir citādi – par cilvēkiem ar dažādām psihiskām saslimšanām,» sarunā ar «Ziņām» atzina kāda lasītāja.
“Ir ļoti svarīgi sabiedrībai vairāk zināt par cilvēkiem, kas dzīvo mums līdzās un tomēr ir citādi – par cilvēkiem ar dažādām psihiskām saslimšanām,” sarunā ar “Ziņām” atzina kāda lasītāja. Sieviete saskārusies ar sabiedrības noraidošo attieksmi pret viņai tuvu cilvēku, kas sirgst ar šizofrēniju, un šajā sakarā arī pret viņu pašu.
Kā stāsta sieviete, viņa, tāpat kā daudzi citi, nekad nebija domājusi, ka ģimene varētu saskarties ar šādu problēmu: “Līdz šim nevienam no mūsu radiniekiem nav bijušas garīgās veselības problēmas. Pirms diviem gadiem visiem par lielu izbrīnu māsai tika konstatēta šizofrēnija, viņa ārstējās slimnīcā, bet sabiedrības noraidošo attieksmi visvairāk izjutām mēs – tuvinieki. Bija paziņas, kas no mums novērsās, tika dzirdētas arī nepatīkamas replikas. Tas sāp, arī māsai,” stāsta sieviete.
Sabiedrības negatīvā attieksme bieži vien šiem pacientiem liedz dzīvot pilnvērtīgi.
Latvijas Psihiatrijas asociācijas valdes loceklis docents Elmārs Rancāns iepazīstina ar augustā veikto pētījumu par sabiedrības attieksmi pret šizofrēniju un tās pacientiem. Pētījumā aptaujāts vairāk nekā tūkstotis Latvijas iedzīvotāju.
Viena no būtiskākajām šizofrēnijas pacientu problēmām ir nodarbinātība. Liela daļa cilvēku netiek pieņemti darbā, tiklīdz vadība uzzina, ka viņš sirgst ar šizofrēniju. Pētījumā lielākā daļa aptaujāto – 67 procenti – atzina, ka nepieņemtu darbinieku, ja zinātu, ka viņš slimo ar šizofrēniju. Tikai seši procenti respondentu uzskatījuši, ka slimība nebūtu šķērslis, pieņemot cilvēku darbā. Noraidošā attieksme salīdzinoši biežāk raksturīga vīriešiem un cilvēkiem vecumā no 55 līdz 64 gadiem, kā arī personām ar vidēji augstiem un augstiem ienākumiem, tātad – potenciālajiem darba devējiem. Tikmēr pozitīva attieksme šajā jautājumā dominē jauniem cilvēkiem un respondentiem ar augstāko izglītību.
Liela daļa aptaujāto uzskata, ka šādiem slimniekam būtu jāatrodas psihiatriskajā slimnīcā (43 procenti), bet ārstēšanās mājās un specializētajā dienas centrā tiek minēts kā alternatīvs ārstēšanās veids.
Uz jautājumu, vai šizofrēnijas ārstēšana ir problēma, kas būtiska sabiedrībai, apmēram puse respondentu atbildēja apstiprinoši, uzsverot, ka tā būtu jārisina (medicīniskā palīdzība, medikamenti, sabiedrības attieksme). Savukārt otra puse uzskata, ka tā nav problēma, kurai jāpievērš uzmanība, vai arī nevar noformulēt savu attieksmi pret šizofrēnijas slimniekiem.
Šizofrēnija ir smaga slimība. Taču, to ārstējot un pareizi lietojot zāles, cilvēks var veiksmīgi iekļauties darbā, ģimenē un līdz ar to sabiedrībā. “Pasaulē ar šizofrēniju slimo apmēram viens procents iedzīvotāju. Latvijā šizofrēnijas pacientu skaits varētu būt gandrīz 21 tūkstotis. Diemžēl apmēram ceturtā daļa no viņiem dažādu iemeslu dēļ neapmeklē ārstu. Bieži pacienti nevēlas lietot medikamentus,” skaidro E.Rancāns.
Nevēršoties pie ārsta, nelietojot medikamentus un nesaņemot pilnvērtīgu ārstēšanu, slimība tiek ielaista, tāpēc ir arvien grūtāk panākt veselības stāvokļa stabilizēšanos, pacienti sociāli norobežojas, kļūst pasīvi, izjūt trauksmi, rodas depresijas simptomi, pašnāvības… Šizofrēnijai medikamentoza ārstēšana nepieciešama visu mūžu. Tikai tā pār slimību var valdīt.
