Nepabeigtās būves. Būves, kas kļuvušas nelietojamas – laika zoba deldētas vai cilvēka roku postītas.
Nepabeigtās būves. Būves, kas kļuvušas nelietojamas – laika zoba deldētas vai cilvēka roku postītas. Tāds pilsētā ir agrāko gadu atstātais mantojums, kura sakārtošana daudzu citu vajadzību konkurencē arvien atstāta uz «gan jau kādreiz…». Nekas arī neliecina, ka tuvākajā laikā situācija varētu krasi uzlaboties. Uz vienas rokas pirkstiem ir saskaitāmas būves, kas pamazām tiek sakārtotas vai sagaidījušas nojaukšanu.
Lielāko daļu būs grūti pabeigt
Jelgavas Būvvaldes rīcībā esošā informācija liecina, ka nepabeigto būvju skaits pilsētā iesniedzas trešajā desmitā. Lielākā daļa no tām ir aizsāktās dzīvojamās mājas, ražošanas un pakalpojumu objektu ir ievērojami mazāk. Šīs būves lielākoties pieder dažādiem īpašniekiem – fiziskām un juridiskām personām –, taču tās vienalga saista ar pašvaldības vārdu, jo tā galu galā atbild par visu, kas notiek pilsētā.
Nule pieņemtais lēmums par administratīvi sabiedriskā centra būvniecības tiesībām Driksas ielas kvartālā ļauj cerēt, ka «kurjatņiku» ēra Jelgavā vienreiz beigsies. Bet kā būs ar citām ēkām, kuru karkasi nekāda labā vizītkarte Jelgavai vis nav?
Ēka Lielajā ielā 3/5 pēc banku apvienošanās pieder Rietumu bankai. Tās preses sekretārs Sergejs Grodņikovs apgalvo, ka bankai ir vairāki šā īpašuma izmantošanas varianti. Pašlaik tiekot izvērtēts labākais. Īpašums katrā ziņā nepalikšot nepabeigts – būvniecības darbi atsākšoties nākamgad.
Par ēkas Lielajā ielā 5/7 īpašnieku pašvaldībai ziņu nav, bet Krājbanka, kas to grasās nomāt, īpašnieku neatklāj. Krājbankas Jelgavas filiāles pārvaldnieka vietnieks Mārtiņš Atvars stāsta, ka celtnes būvdarbu projekts ir izstrādāts un saskaņots. Pašlaik tiek precizēts darbu veicējs. Filiāle uz jaunajām telpām domājot pārcelties nākamā gada pirmajā pusē.
Ar citām nepabeigtajām būvēm situācija nav tik cerīga. Aizsākto RAF sporta kompleksu nopirkusi draudze «Jaunā paaudze», bet nekādas aktivitātes tajā nav manītas. Kādreizējais dzelzceļnieku kultūras nams acīmredzot atzīts par ieguldījumiem vērtāku objektu. «Jaunās paaudzes» mācītājs Jurijs Kočkins telefonsarunā teica, ka par stadionu netiekot domāts, bet tad norādīja, ka tā nav telefonsaruna. Diemžēl uz sarunu viņš neieradās.
Jelgavas Mašīnbūves rūpnīcai un firmai «Madara» pieder ēkas Kārklu un Atmodas ielā. Uzņēmumu direktors Pēteris Bila norāda, ka pilsētā ir aktuāls sociālo dzīvokļu jautājums. Risinājumu varētu meklēt, piesaistot valsts investīcijas, Eiropas naudu, ārvalstu fondu līdzekļus, kas atbalsta sociālo sfēru.
Uzņēmumam «Larelini» pieder iekonservētā ēka Pulkveža Brieža ielā. SIA prezidents Valērijs Lukašenoks teic, ka tā ir dzīvojamā māja, kas pieder pie sociālās, nevis ražošanas sfēras. Būves pabeigšana izmaksātu vismaz divreiz dārgāk, nekā varētu realizēt dzīvokļus. Pašlaik tiekot apsvērta turpmākā rīcība: vai nu ēku pārdot, vai pabeigt būvniecību. Pēdējais variants būtu pieņemams, ja mainītos tirgus situācija.
SIA «Celtniecības pasaule» no Rīgas pieder tirdzniecības nama «Pērnava» nepabeigtā daļa. Uzņēmuma direktors Voldemārs Jirgensons sacīja, ka ēka tiekot pārdota. Pati firma objektā saimniekot neplāno.
Arī Lauksaimniecības universitātes direktors Andrejs Garančs atzīst, ka situācija ar ēku Dobeles šosejā ir visai sarežģīta, jo LLU kā pārvaldītājam nav līdzekļu tās pabeigšanai. Turklāt dzīvokļu celtniecība vairs neesot LLU funkcija. A.Garančs arī apšauba, vai līdzekļus būvei varētu piešķirt Zemkopības ministrija kā īstenais īpašnieks. Ja kāds gribētu ēku nopirkt, augstskola labprāt to pārdotu, jo arī nojaukšanai līdzekļu nav.
Pašvaldības Nekustamā īpašuma konversācijas pārvalde pēdējos mēnešos daudz strādājusi, lai apzinātu visus pašvaldības īpašumus un to stāvokli. Nu tas daudzmaz ir izdarīts. Tagad jānoskaidro pārējo pilsētas būvju īpašnieki, kas laika gaitā ir mainījušies.
Nupat pieņemtie jaunie būvniecības noteikumi ļaus stingrāk vērsties pret nepabeigto un nesakārtoto ēku īpašniekiem. Taču tie neatrisinās kapitālieguldījumu lietas. Iespējams, ka īpašnieks no apgrūtinošā īpašuma vienkārši atteiksies.
Domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš atzīst, ka aizsāktās būves pabeigt būs problemātiski. Daudzus gadus tās cietušas no lietiem un vējiem, un diezin vai kāds būvspeciālists tik vienkārši dos atļauju darbus turpināt.
Izpilddirektors Gunārs Kurlovičs atgādina, ka savulaik veiksmīgi demontēta 4. vidusskolas piebūve: tikai augšējā stāva būvmateriāli bijuši sabojāti, pārējo stāvu paneļus un ķieģeļus varēts izmantot celtniecībā. Tāpēc demontāžas darbi padarīti par demontēto materiālu vērtību.
Pašvaldība pieļauj, ka tā varētu iesaistīties kādas būves pabeigšanā, tādējādi papildinot dzīvojamo fondu. Ar Zviedriju aizsāktā sadarbība un iespēja izmantot lietotos dzīvokļu aprīkojuma priekšmetus un ierīces to ļautu atvieglot. Taču tas nenotiks rīt…
Apdraud pat garāmgājēju drošību
Visdraudīgākais grausts Jelgavā pašlaik ir Mūzikas koledžas bilancē esošā ēka Uzvaras ielā 47. Pašvaldības būvinspektors Jānis Kozlovskis atzīst, ka tai pat būtu nepieciešama apsardze, lai nenotiktu nelaime. Nojaukšanai tās pārvaldītājam līdzekļu nav.
Māja nav apdzīvota jau vairāk nekā 30 gadu. Deviņdesmito gadu sākumā bijusi iespēja to nojaukt, taču uzradies īpašnieks, kas tāpat neko nav darījis. Savulaik būve atdāvināta Tautas frontes nodaļai, bet juridiski akts nav noformēts. Iniciatīvu nojaukt ēku izrādījusi kāda fiziska persona, bet tolaik Būvvalde nav atļāvusi, jo vīrs nav varējis pierādīt, ka spēs to izdarīt.
«Es katru dienu redzu šo ēku. Nevienam tā nepatīk,» saka Mūzikas koledžas direktors Jānis Keičs. Viņš ir ticies ar pašvaldības izpilddirektoru, risinājis jautājumu Kultūras ministrijā. Domes Būvvalde atzinusi, ka grausts ir nojaucams. Iesniegts attiecīgs pieprasījums Kultūras ministrijai, kas šim darbam devusi atļauju, bet līdzekļi joprojām nav iedalīti.
Speciālisti dažādi novērtējuši nojaukšanas izmaksas. Kāda firma to apņēmusies izdarīt par septiņiem tūkstošiem latu. Savukārt Būvvaldei esot informācija, ka to varot izdarīt par diviem trim tūkstošiem. Vēl kāds par to gribētu veselus desmit tūkstošus. Bet J.Keišs lēš tā: «Rēķinu, ka pietiktu ar trim četriem tūkstošiem latu. Lielākās izmaksas veido tehnika – celtnis un transports, ar ko izvest gruvešus.»
Ar situāciju iepazinies ministrijas Nekustamā īpašuma departamenta direktors Juris Rubļevskis. Atbilde – nav naudas. J.Keičs pieļauj, ka ministrija no ēkas varētu atteikties. Tas gan, protams, nav situācijas risinājums. «Būtu priecīgs un atvērts sarunām ar visiem, kas būtu gatavi atbalstīt ēkas nojaukšanu,» aicina J.Keičs.
Un, lūk, nupat sarosījusies Kultūras ministrija: piektdien tās Nekustamā īpašuma departamenta direktors J.Rubļevskis «Ziņām» teica, ka graustā ieradušies ministrijas speciālisti, lai iepazītos ar situāciju un novērtētu ēkas nojaukšanas tehnisko un finansiālo pusi. Jācer, ka vizītei sekos arī praktiska rīcība.
Kad neatkāpjas no izvirzītā mērķa
Savulaik, būvniecības dokumentus kārtojot, pilsētas arhitekti Latvijas Vasarsvētku draudžu apvienību mierinājuši, lai neuztraucoties, jo baznīcas ceļot pat pusgadsimtu. Kādreizējās laulību pils pārbūvei un sakārtošanai draudžu apvienībai 50 gadi nebija vajadzīgi. Protams, viegli negāja, bet, ja no mērķa neatkāpjas, ieceres ir realizējamas.
Ēka J.Asara ielā ir vienīgā nepabeigtā būve Jelgavā, kur pašlaik turpinās būvdarbi. Kādreiz iesākto laulību pils ēku no bankas «Baltija» pirms pieciem gadiem izsolē nopirka Latvijas Vasarsvētku draudžu apvienība dievnama izbūvei. «Divi gadi aizritēja, kamēr izstrādāja projektu. Septembrī pagāja trīs gadi, kopš sākām būvdarbus,» stāsta draudžu apvienības bīskaps Jānis Ozolinkevičs. Viņš ir arī būvdarbu vadītājs.
Līdzekļi dievnama būvei vākti ar ziedojumu palīdzību. Būtisks bijis arī ārvalstu atbalsts. Piemēram, no Zviedrijas kā dāvinājums saņemtas ārdurvis, sanitārais mezgls, no Vācijas – desmit tonnu dekoratīvā apmetuma. Pavisam dāvinājumi saņemti no piecām sešām ārvalstīm. Tas būtiski atvieglojis darbus, ko savu iespēju robežās brīvprātīgi veic draudzes locekļi. «Ja teiktu, ka ar darbu kvalitāti nav bijis problēmu, tā nebūtu taisnība,» stāsta J.Ozolinkevičs. «Cilvēkiem bez celtnieka iemaņām kļūdas gadās, bet viņi paši tās novērš. Pamazām krājas arī pieredze.» Veikumu atzinīgi novērtējis darbu tehniskais uzraugs. Arī viņš strādā sabiedriskā kārtā.
Algota darbaspēka izmantošana par procentiem 60 sadārdzinātu izmaksas, rastos lieli būvmateriālu zudumi. «Mēs katru dēļa galu, kas garāks par 20 centimetriem, pirms dedzināšanas daudzkārt apgrozām,» stāsta J.Ozolinkevičs.
Līdz šim ēkā ieguldīti apmēram simts tūkstoši latu, un tā ir jau daļēji apdzīvota. Pašlaik tiek vākti līdzekļi apkures pilnīgai sakārtošanai. Nākamgad plānoti āra un fasādes darbi. Tiks izbūvēts tornis ar krustu galā. «Sakopsim apkārtni, un pilsētā būs par vienu sakārtotu stūrīti vairāk,» ir gandarīts J.Ozolinkevičs.
Pēc dievnama pabeigšanas Vasarsvētku draudžu apvienībai ir iecere Jelgavā izveidot kristīgo pansionātu. «Ārzemēs tādus esmu redzējis. Tur cilvēkiem ir nodrošināts viss nepieciešamais, lai vecumdienas aizvadītu labos apstākļos. Arī mūsu cilvēki to ir pelnījuši,» atzīst bīskaps. Draudzes apvienība jau sākusi sarunas ar atbalstītājiem Zviedrijā. Sociālo mītni varētu izbūvēt kādā no pilsētas nepabeigtajām būvēm.
