Una Priede visiem šodienas vārdadienas gaviļniekiem – Unigundēm, Dzelmēm, enediktiem un Unām – novēl būt patiesiem un stabiliem savos uzskatos!
Una Priede visiem šodienas vārdadienas gaviļniekiem – Unigundēm, Dzelmēm, enediktiem un Unām – novēl būt patiesiem un stabiliem savos uzskatos!
Meitene mācās Jelgavas 2. ģimnāzijas astotajā klasē. Pēc tās absolvēšanas viņa plāno turpināt mācības, tad studēt kādā augstskolā – žurnālistiku vai grāmatvedību: «Žurnālistiku tāpēc, ka šobrīd apmeklēju pulciņu un jūtu, ka korespondentes darbs man varētu izdoties. Taču jau no bērnības man paticis «ņemties» ar naudu, bieži palīdzu tantei veikalā, tāpēc liekas, ka varētu strādāt arī par grāmatvedi.»
Runājot par vārda vēsturi, Una teic, ka to devuši vecāki: «Māsu sauc Juta, savukārt man tika dots īsāks vārds, lai uzsvērtu, ka esmu jaunākā. Zinu, ka grieķu valodā mans vārds nozīmē «viena vienīgā». Godīgi sakot, tā arī jūtos, it kā būtu viena vienīgā Una, jo man ir pietiekami rets vārds, turklāt tāda cilvēka kā es vairs nav.» Meitene uzskata, ka katram vārdam ir tiesības būt savai dienai, tāpēc viņas vārdadienas svinības allaž esot vērienīgas: «Šodien braukšu pie radiem uz laukiem, kur ar draugiem «patusēsim» pirtī, tad diskotēkā un vēlāk mājās tuvāko cilvēku lokā. Šoreiz dāvanā gribētu… nu, jā, mamma apsolīja pīrsingu, ko tagad ar milzīgu nepacietību gaidu!» Unai vārdadienā gribētos saņemt daudz jauku un mīļu vārdu, sagādāt draugiem patīkamu vakaru.
Una ir ļoti aktīva – kādreiz dziedājusi korī, bijusi tautisko deju kolektīva dalībniece, savukārt tagad skolā dejo aerobiku un kolekcionē dažādu valstu naudaszīmes. «Man diezgan ātri apnīk vienveidīgi pasākumi, vienmēr gribas izbaudīt ko jaunu. Brīvo laiku parasti pavadu laukos, palīdzot radiniekiem dārza darbos. Starp citu, nesen palīdzēju skaldīt malku, tagad visas maliņas sāp… Man ļoti patīk izklaidēties ar draugiem. Bieži dodamies uz Ledus halli slidot un skatāmies komēdijas.»
Par sevi meitene teic, ka ir pat nedaudz riebīga: «Kad man nav garastāvokļa, slikti izturos pret ģimeni un reizēm nenovērtēju, ko viņi manā labā dara. Ir tā, ka reizēm esmu jautra un pārāk uzbāzīga, tad man vajag cilvēku, kas kontrolētu, bet brīžiem gribas pabūt vienai, paklausīties mūziku un pārdomāt notikumus.»
Una cenšas dzīvot pēc saviem likumiem – nedarīt citam to, ko negrib, lai dara viņai: «Būtībā esmu iemācījusies pret cilvēkiem izturēties tā, lai viņiem netraucētu. Savos uzskatos cenšos būt stingra. Mamma saka, esmu pārāk līdzjūtīga – ja kādam sāp, pārdzīvoju arī es, taču bieži vien pati grūtos brīžos gaidīto iecietību nesaņemu.»
