Hedviga ir sens vācu vārds, kas Rīgā pirmoreiz minēts 1604. gadā. Tā īpašnieces var būt noslēpumainas un cīnīties līdz pēdējai spēka lāsei.
Hedviga ir sens vācu vārds, kas Rīgā pirmoreiz minēts 1604. gadā. Tā īpašnieces var būt noslēpumainas un cīnīties līdz pēdējai spēka lāsei.
Elejniece Hedviga Pētersone ar savu vārdu ir apmierināta. Viņa domā, ka to devusi krustmāte Jadviga. Hedvigas kundze divdesmit trīs gadus bija Elejas izpildkomitejas sekretāre, un tajā laikā nevienai meitenei vārds Hedviga netika dots, tāpēc viņa domā, ka tas ir pietiekami rets.
Gaviļniece jau kopš 1994. gada nestrādā, taču šarmanto kundzi grūti nosaukt par pensionāri. Tagad, kā pati atzīst, lai pensionārs ziemā varētu mierīgi gulēt, čakli kopj savu divu hektāru lauku. Tajā pārdošanai Purvciema tirgū aug dārzeņi, un vēl tagad mājās kastītēs salikti sārtojas pēdējie tomāti un paprika.
– Stādus audzējam paši. Šogad zemē ielikām 1300 tomātu un ap 500 gurķu dēstu. Tas viss ir jāapkopj. Reizēm aicinu palīgā draugus un radus. Draudzene interesējās, kurā jūrmalā tik brūna esmu nosauļojusies. Bet es neatceros, kad pēdējo reizi jūru redzēju. Visa vasara pagāja laukā, – stāsta Hedvigas kundze.
Šī vasara gaviļniecei bijusi īpaši grūta. Pavasarī smagi sasirga vīrs Imants un vēl tagad ārstējas.
– Mani Elejā daudzi pazīst, un neviens neatteica palīdzēt. Vasaras atvaļinājumā no Jelgavas palīgos atbrauc arī meita Dace, – stāsta Hedvigas kundze.
Dārzeņi vairāk tiek audzēti iztikšanai, bet mazajā dārziņā zied puķes. Par ziedu mīlestību liecina arī puķu dobes pie mājām un sauso ziedu pušķīš kāpņu telpā.
Kad lauku darbi galā, Hedvigas kundze lasa un ada zeķes sev un mīļajiem.
Hedviga Pētersone sevi uzskata par optimisti, citādi nebūtu visus darbus izdarījusi, un piekrīt apgalvojumam, ka Hedvigas cīnās līdz galam.
Sveicieni vārdadienā visiem šīsdienas gaviļniekiem – Hedvigām, Edām un Helvijiem un īpaši Hedvigai Pētersonei no Elejas!
