«Uzmanīgi ar uguni! Mežs – tautas manta!» Šādi brīdinoši vārdi pirmās Latvijas laikā bija lasāmi vai uz visām meža stigām un ceļu krustojumiem.
«Uzmanīgi ar uguni! Mežs – tautas manta!» Šādi brīdinoši vārdi pirmās Latvijas laikā bija lasāmi vai uz visām meža stigām un ceļu krustojumiem. Pats par mežu apsardzības inspektoru esmu strādājis piecdesmitajos gados. Tolaik Rīgas mežniecībā, kas pletās no Rīgas jūras līča līdz Ropažiem, teritorijā starp Daugavu un Gauju gadā izcēlās ap 300 meža ugunsgrēku. Taču, pateicoties meža sardzes dienesta saprātīgam nodrošinājumam un apzinīgumam, uguns izplatība reti kad pārsniedza pushektāru. Mežsargu apgaitu platības tolaik nebija lielākas par 700 – 800 hektāru, un arī paši viņi dzīvoja šo apgaitu tuvumā. Saņēmuši informāciju no novērošanas torņiem, parasti viņi pirmie ieradās ugunsgrēka vietā un nelaimi tūlīt likvidēja. Mūsdienās meža dienesta darbinieku skaits ir samazināts, likvidēta Latvijas saimniecībai tik nozīmīgā Meža ministrija. Viena mežsarga apgaitas platības ir jūtami palielinājušās. Daļa no viņiem tagad dzīvo pilsētā, un tādēļ nav brīnums, ka ugunsgrēkos izdeg lielas platības.
Kaut gan šogad valda liels karstums un sausums, Jelgavas rajonā ugunsgrēki jūtamus zaudējumus nav nodarījuši. Acīmredzot cilvēki ir apzinīgi, un tā vajadzētu turpināt. Taču, ja gadās pamanīt vēl neatklātu meža ugunsgrēku, nekavējoties vajag par to ziņot ugunsdzēsējiem un meža darbiniekiem. Lieti var noderēt mobilie telefoni, kuru tīkls lielā mērā nu ir pārklājis arī mežus. Tālruņa numurs šajā gadījumā ir 112.
