Diskusijas par to, pēc kādiem principiem būtu jādarbojas starptautiskajai krimināltiesai, tika sāktas jau pērn, kaut gan reāli šī institūcija savu darbu sāka tikai šā gada aprīlī.
Diskusijas par to, pēc kādiem principiem būtu jādarbojas starptautiskajai krimināltiesai (SKT), tika sāktas jau pērn, kaut gan reāli šī institūcija savu darbu sāka tikai šā gada aprīlī. Tomēr dažādas neskaidrības par SKT ir joprojām, jo ASV turpina graut minētās institūcijas prestižu visiem tās rīcībā esošajiem līdzekļiem. Protams, tas nav nekāds pārsteigums, jo Buša administrācija uzreiz pēc starptautiskās sabiedrības aicinājuma dibināt SKT norādīja, ka šai institūcijai ir ierobežota jurisdikcija un tā ir pārāk neprognozējama, lai ASV atļautos izdot tai savus pilsoņus. Kā papildu arguments aicinājumam arī pārējām valstīm nepievienoties SKT tika minēts tas, ka šīs institūcijas spriedumi stāv pāri nacionālo valstu spriedumiem. Šo iemeslu dēļ ASV Latvijai un vēl 46 valstīm pieprasīja slēgt divpusējas vienošanās par ASV pilsoņu un militārpersonu neizdošanu SKT.
SKT tika izveidota, lai pārņemtu stafeti no Nāciju līgas Pastāvīgās starptautiskās tiesas, un tās kompetencē tika iekļauti trīs veidu noziegumi: genocīds, noziegumi pret cilvēci un kara noziegumi, kas īpaši aktuāli kļuva pēc asiņainajiem slaktiņiem Dienvidslāvijā deviņdesmito gadu sākumā un citiem «karstajiem» notikumiem starptautiskajā arēnā.
Latvija, respektējot starptautiskās sabiedrības intereses, pievienojās SKT un līdz ar to izpelnījās ASV nelabvēlību. Tā izpaudās, ar šā gada 1. jūliju apturot militārās palīdzības sniegšanu Latvijai un virknei citu valstu, kas pievienojās SKT. Tomēr šis lēmums netika absolutizēts, jo Latvija arī pašlaik turpina saņemt militāro palīdzību no ASV atbilstoši noslēgtajiem līgumiem. Pēc līdzīgas shēmas palīdzību saņem arī tie Latvijas kareivji, kas atrodas īpašajā misijā Irākā. Tādēļ līdz šim vēl nebijām izjutuši nepaklausības sekas, ko, iespējams, tā arī neizjutīsim, jo šonedēļ Aizsardzības ministrijas (AM) Sabiedrisko attiecību nodaļa izplatījusi informāciju, ka no ASV amatpersonām saņemta neoficiāla informācija, ka jau drīzumā no ASV pienāks oficiāli dokumenti par militārās palīdzības atjaunošanu Latvijai. Faktiski tas nozīmē, ka esam izvēlējušies pareizu nostāju, uzklausot Eiropas partnerus un pievienojoties SKT, neņemot vērā ASV spiedienu. Ja AM rīcībā esošā informācija patiešām apstiprināsies, atliks secināt, ka, atsakot militāro palīdzību, ASV ir tikai šantažējusi tai nepaklausīgos, nevis nopietni apsvērusi iespēju pārtraukt militārās palīdzības sniegšanu topošajām NATO dalībvalstīm.
Jāpiebilst, ka ASV vēstniecība līdz šim vēl nav apstiprinājusi AM rīcībā esošo informāciju, tādēļ īsti nav skaidrs, vai jau šogad pilnvērtīgi būs iespējams turpināt sadarbības programmas militārā ekipējuma iegādei un angļu valodas apmācībai. Jāņem gan vērā, ka oficiālā vēstniecību nostāja allaž bijusi krasi diplomātiska, tādēļ tās nekad neuzdrošinātos apstiprināt neoficiālu informāciju. No tā varam secināt, ka jau tuvākajā laikā saņemsim arī oficiālu apstiprinājumu tam, ka Latvijai ir atjaunota ASV militārā palīdzība, kam pēc plāna šogad bija atvēlēti 7,25 miljoni dolāru.
Lielā mērā šādam notikumu attīstības scenārijam jāpasakās arī Amerikas Baltiešu brīvības līgai, kas sāka kampaņu par ASV palīdzības saglabāšanu Baltijas valstīm, un nesenajiem notikumiem Rīgas lidostā, kad Latvijas drošības dienestiem izdevās aizturēt bruņutehnikas detaļu sūtījumu no Krievijas uz Irānu. Šis sūtījums ļoti ieinteresējis ASV drošībniekus, jo nav izslēgts, ka tas tika adresēts kādai teroristiskajai organizācijai.
