Kārtējās Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā notiks sestdien, 25. maijā.
Iepriekšējās Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās Latvijā iedzīvotāju aktivitāte bija 30,24 procenti, kas, protams, nav tas augstākais rādītājs. Pirms pāris nedēļām, kad viesojos EP un Eiropas Komisijā Briselē, daudzi sarunās atzina – prognozes par šī gada vēlētāju aktivitāti ir vēl skeptiskākas, labākajā gadījumā sasniedzot 25 procentu robežu. EP vēlēšanas, protams, nav nedz Saeimas, nedz pašvaldību – nedaudz vairāk kā mēnesi pirms tām ne tuvu nav manāma tik liela politiķu rosība, piesaistot vēlētāju uzmanību. Tomēr arī šo vēlēšanu nozīmi nevar novērtēt par zemu, gluži tāpat kā zemo aktivitāti, kas arī ietekmē rezultātus.
Jāatgādina, ka kārtējās EP vēlēšanas Latvijā notiks sestdien, 25. maijā. Latvija šajās vēlēšanās ir viens vēlēšanu apgabals, un EP mums būs jāievēl astoņi deputāti.
Vēlēšanu tiesības
Tiesības piedalīties EP vēlēšanās ir Latvijas pilsoņiem un citu ES dalībvalstu pilsoņiem, kuri uzturas mūsu valstī, ir reģistrēti Latvijas Iedzīvotāju reģistrā un Latvijas Vēlētāju reģistrā. Lai piedalītos vēlēšanās, vēlēšanu dienā jābūt vismaz 18 gadu vecam.
Vēlētāju reģistrs
Vēlētāju uzskaitei EP vēlēšanās lieto iepriekš izveidotus vēlētāju sarakstus. Katrs vēlētājs ir reģistrēts noteiktā iecirknī, kurā jābalso vēlēšanu dienā. Sākotnēji vēlētāji tiek iekļauti reģistrētajai dzīvesvietai atbilstošajā iecirknī, bet no 2019. gada 16. marta līdz 7. maijam (18. dienai pirms vēlēšanām) iecirkni var mainīt. Reģistrēties balsošanai citā iecirknī būs iespējams divos veidos: 1) tiešsaistē – izmantojot iecirkņa maiņas e-pakalpojumu; 2) klātienē – piesakot iecirkņa maiņu jebkurā pašvaldības dzīvesvietas deklarēšanas iestādē.
Latvijas pilsoņi Vēlētāju reģistrā tiek iekļauti automātiski, bet citu ES dalībvalstu pilsoņiem, kuri uzturas Latvijā un vēlēsies izmantot savas balsstiesības Latvijā, līdz 2019. gada 25. aprīlim (30. dienai pirms vēlēšanām) jāreģistrējas Centrālajā vēlēšanu komisijā, iesniedzot attiecīgu iesniegumu.
Balsošanas iespējas
EP vēlēšanu likumā ir paredzētas vairākas iespējas, kā vēlētāji var piedalīties EP vēlēšanās. Šīs iespējas ir:
– balsot savā vēlēšanu iecirknī vēlēšanu dienā no pulksten 7 līdz 20;
– balsot iepriekš – 22., 23. un 24. maijā, kad iecirkņi strādās dažas stundas dienā;
– balsot savā atrašanās vietā, ja veselības stāvokļa dēļ nav iespējams nobalsot iecirknī, vēlētājs ir slimnieku aprūpētājs vai atrodas apcietinājumā ieslodzījuma vietā vai īslaicīgās aizturēšanas vietā;
– balsot ārvalstīs pa pastu vai vēlēšanu iecirknī ārvalstīs.
Savukārt tiem balsstiesīgajiem Latvijas pilsoņiem, kuri dzīvo kādā no ES dalībvalstīm, ir iespēja izvēlēties – balsot par Latvijas EP deputātu kandidātu sarakstiem vai arī reģistrēties balsošanai mītnes valstī un balsot par šīs valsts deputātu kandidātiem. Izvēloties balsot mītnes zemē, vēlētājs zaudē tiesības attiecīgajās vēlēšanās balsot par Latvijas EP kandidātu sarakstiem un kandidātiem.
Lai piedalītos vēlēšanās, nepieciešams personu apliecinošs dokuments – pase vai personas apliecība.
EP darbojas 751 deputāts, kas ir ievēlēts 28 paplašinātās ES dalībvalstīs. Kopš 1979. gada deputātus ievēl uz pieciem gadiem tiešās vispārējās vēlēšanās.
Katra valsts lemj par veidu, kādā notiks vēlēšanas, bet tām visām jānodrošina dzimumu līdztiesība un aizklāta balsošana. ES vēlēšanās ievēro proporcionālas pārstāvības principu. Minimālais vecums dalībai vēlēšanās ir 18 gadu, izņemot Austriju, kur tas ir 16 gadu.
Piešķirto vietu skaits ir atkarīgs no katras dalībvalsts iedzīvotāju skaita. Mazliet vairāk nekā trešdaļa deputātu ir sievietes. Deputāti sēžu zālē ir izkārtoti atbilstoši politiskajai piederībai, nevis valstspiederībai.
Deputātu darba laiks ir sadalīts starp vēlētājiem, darbu Strasbūrā, kur gadā notiek 12 plenārsēdes, un darbu Briselē, kur viņi apmeklē papildu plenārsēdes, kā arī komiteju un politisko grupu sanāksmes.
Deputātu darbu regulē 2009. gada Deputātu nolikums. Saskaņā ar vienoto Deputātu nolikumu, kas stājās spēkā 2009. gada jūlijā, visi EP deputāti saņem vienādu algu. Atbilstīgi šim nolikumam no 2018. gada 1. jūlija EP deputāta mēnešalga pirms nodokļu nomaksas sasniedz 8757,70 eiro. Algu izmaksā no EP budžeta, un pēc tam, kad tiek atskaitīti ES nodokļi un apdrošināšanas iemaksas, tā ir 6824,85 eiro. Dalībvalstis uz algu var attiecināt arī savas valsts nodokļus. Pamatalga ir noteikta 38,5 procentu apmērā no ES Tiesas tiesneša pamatalgas. Ir daži izņēmumi – EP deputāti, kas bija parlamenta deputāti pirms 2009. gada vēlēšanām, varēja izvēlēties saglabāt iepriekšējo dalībvalstu sistēmu attiecībā uz algām, pārejas pabalstiem un pensijām. Saskaņā ar Deputātu nolikumu bijušajiem deputātiem, sasniedzot 63 gadu vecumu, ir tiesības saņemt vecuma pensiju. Pensijas apmērs ir 3,5 procenti no algas par katru pilnu deputāta pilnvaru īstenošanas gadu, taču tās kopsumma nepārsniedz 70 procentu no algas. Šo pensiju izmaksas sedz no ES budžeta.
Kopš 2009. gada jūlija jaunajiem deputātiem vairs nav pieejama papildu pensijas shēma, ko EP deputātiem ieviesa 1989. gadā, un tās izmantošana tiek pakāpeniski samazināta. Līdzīgi dalībvalstu parlamentu deputātiem arī EP deputāti saņem dažādas piemaksas, kas paredzētas to izdevumu segšanai, kas radušies, pildot dienesta pienākumus.
