Pēdējo gadu laikā pasaulē un Latvijā būtiski palielinās rezistence pret antibiotikām, kas nozīmē, ka arvien biežāk sastopami gadījumi, kad baktērijas nepakļaujas antibiotikām.Arsenāls jāpārvērtēJa antibiotika ir pietiekami ilgi lietota, parādās baktērija, ko šī antibiotika nespēj nogalināt. Līdz ar to atsevišķos gadījumos ārstēšana kļūst ilgāka un dārgāka, samazinās ārstu rīcībā esošais arsenāls, izskanēja Eiropas Antibiotiku dienai, 17. novembrim, veltītajā konferencē Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā. «Stradiņu» Infekciju uzraudzības dienesta epidemioloģe Elīna Dimiņa stāstīja, ka Latvijā antibiotiku patēriņš uz ES valstu fona kopumā ir neliels, tomēr tas ir liels, ja salīdzina to lietošanu slimnīcās. Līdz ar to šim apstāklim ir būtiska ietekme uz rezistences veicināšanu, ziņo portāls medicine.lv.«Nopietns signāls – aktivizējas streptokoks, tas sāk aizstāt stafilokoku, ar kuru visus baida kopš padomju laikiem un kas tomēr iet mazumā. Bijuši jau vairāki nopietni saslimšanas gadījumi Rīgā, un, ja tas pacēlis galvu, tik drīz neizzudīs,» vērtē pediatrs Ivars Strazds. Viņaprāt, ampicilīnu vispār varot svītrot no antibiotiku klāsta – reti kura baktērija vairs uz to reaģē, lai gan pirms desmit gadiem tas bija viens no pirmajiem medikamentiem meiteņu urīnceļu infekciju ārstēšanā. Drīz varētu pienākt kārta arī amoksicilīnam. Ģimenes ārsts un pediatrs Imants Lanka vērš uzmanību uz vairākām niansēm, uzsverot, ka kopumā tas ir sarežģīts temats. «Droši vien vajag vairāk pie tā piestrādāt, bet grēko ne tikai dakteri. Mēs jau esam sistēmas produkti, vairāk vai mazāk jāizpilda klienta vēlmes. Dakteris gribētu vēl kādas divas trīs dienas pavērot situāciju, bet pacients nereti sauc – nē, nē, vajag ātrāk, rakstiet antibiotikas!» atzīst I.Lanka. Viņaprāt, kopējo situāciju ietekmē arī tas, ka visa intensīvā lauksaimniecība plaši lieto dažādas antibiotikas, lai arī tās neesot tādas, ko izmanto cilvēku ārstniecībā. Tas nevar neatstāt sekas, spriež ārsts.Nozīmē nepārdomātiPēc veiktajām aptaujām un pētījumiem, sešās Latvijas slimnīcās aptuveni vairāk nekā ceturtdaļa pacientu tiek ārstēti ar antibiotikām, taču 13 procentos gadījumu tās nozīmētas bez īpaša iemesla, tātad ir tieši atbildīgas par rezistences provocēšanu. Turklāt 84 procenti no šīm antibiotikām tiek ievadītas intravenozi, kamēr Eiropas pieredze liecina, ka arvien vairāk antibiotikas tiek nozīmētas orāli. Jebkurš dūriens sagādā papildu risku un neērtības.Vēl viena problēmu joma ir slimnīcā iegūtās jeb nozokomiālās infekcijas – lai arī liekas, ka slimnīca ir droša vieta, tur kopā sanāk daudz un dažādu slimnieku, kas nozīmē arī lielākas inficēšanās iespējas. Portāls medicine.lv min datus, ka Eiropā ar nozokomiālām infekcijām inficējās vairāk nekā septiņi procenti pacientu, kamēr Latvijā – pieci procenti. Taču apmēram 70 procenti baktēriju, kas izraisa infekcijas slimnīcās, ir rezistentas pret vismaz vienām zālēm, ko parasti lieto infekciju ārstēšanai. Nozokomiālās infekcijas visbiežāk izraisa multirezistenti mikroorganismi – 90 procentos gadījumu tās ir baktērijas, retāk vīrusi, sēnītes u.c. Domāt par nākotniStradiņa slimnīcas Infekciju uzraudzības dienesta vadītājs Uga Dumpis uzsver: līdzšinējie novērojumi liecina, ka mēnesī sešās Latvijas slimnīcās, kuras piedalās ES līdzfinansētā projektā, šīs infekcijas skar ap 80 pacientu, un gada laikā tie varētu būt aptuveni 1000 pacientu. U.Dumpis lēš, ka šī problēma Latvijā patlaban ir aktuāla, ņemot vērā gultasvietu samazinājumu un to, ka tās ir pārslogotas. Projekta pētījumā, kas turpināsies līdz nākamā gada aprīlim, piedalās Liepājas Reģionālā slimnīca, Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca, Daugavpils Reģionālā slimnīca, Valmieras slimnīca, Ventspils slimnīca, Rīgas 1. slimnīca un klīniskā universitātes slimnīca «Gaiļezers».Galvenās Eiropas Antibiotiku dienas informatīvās pamattēzes liecina, ka ar antibiotikām neārstē nedz iesnas, nedz gripu, tās nesamazina vīrusu pārnešanas risku no viena cilvēku uz otru, iedarbojas tikai uz baktērijām. Antibiotikas var izraisīt baktērijās rezistenci, kas nozīmē, ka tās vairs nav lietojamas slimības ārstēšanai. Turklāt tālāk inficēšana notiek jau ar rezistentu baktēriju. Savukārt nepamatota antibiotiku lietošana var kaitēt un pat apdraudēt cilvēka dzīvību, jo nereti rodas nopietnas blakusparādības. Lai cik kārdinoši būtu, nedrīkst veidot antibiotiku uzkrājumus, lietot tās pēc paša iniciatīvas, bez ārsta ziņas. Turklāt svarīgi to pārpalikumus nogādāt atpakaļ aptiekās, jo citādi tie apdraud apkārtējo vidi. UzziņaiNo visiem gadījumiem, kad antibiotikas slimnīcās tiek lietotas: 76 procentos gadījumu tās nepieciešamas ārstēšanai, 13 procentos – nozīmētas bez skaidra iemesla, 12 procentos – slimnīcā iegūtas infekcijas ārstēšanai, piecos procentos – ķiruģiskai profilaksei.No MEDICINE.LVEiropas Antibiotiku diena ir Eiropas Komisijas veselības iniciatīva, lai aktualizētu mikroorganismu antibiotiku rezistences problēmu un veicinātu pareizu antibiotiku lietošanu. Ar nepareizu antibiotiku lietošanu saprot to lietošanu vīrusu infekcijas gadījumā, neadekvātas devas lietošanu, lietošanas pārtraukšanu pirms kursa beigām, kā arī vecu uzkrājumu izmantošanu bez ārsta konsultācijas.
