Helēna Celmiņa KĀ PLIKA PA NĀTRĒM («Preses nams», 1998.) Izrādās, ka pats labākais veids kā šokēt pasauli ir… izstāstīt savu dzīvesstāstu.
Helēna Celmiņa
KĀ PLIKA PA NĀTRĒM («Preses nams», 1998.)
Izrādās, ka pats labākais veids kā šokēt pasauli ir… izstāstīt savu dzīvesstāstu. It īpaši, ja dzīvots ir gan Latvijas laikā (vecāki turīgi baltvācieši), gan vācu laikā (14 gadu vecumā darbs pārtikas noliktavā par uzskaites grāmatvedi), gan gari gadi, kuļoties pa padomju nātrēm (dažādu valodu apguve pašmācībā, kontakti ar ārzemniekiem, pratināšanas čekā un cietumi).
Sevišķu apbrīnu pelna jaunās sievietes nezūdošais cīņas spars un prasme izkulties no visšaubīgākajām situācijām.
Visu mūžu Helēnai tuva ir mākslas pasaule, laulības ar gleznotāju Bruno Celmiņu ieved viņu pēckara bohēmas dzīvē. Taču nesamierināmais naids pret padomju iekārtu neļauj viņai kļūt par dzīves baudītāju.
Jau no bērnības acīgā meitene vēro, kā viņas tauta spiesta dzīvot nebrīvē un pakļauties idiotiskiem padomju likumiem. Vēlmē darīt to zināmu visai pasaulei viņa sūta vēstules uz dažādām pasaules malām ar uzticamu cilvēku starpniecību. Daudzas no tām vēlāk ir pierādījumi viņas lietā, kas aizved jauno sievieti uz Mordovijas nometni.
Kaut arī vietām grāmatā varētu vēlēties lielāku literāru apstrādi, šis stāsts ļoti spēcīgi atspoguļo daļiņu mūsu kopējās vēstures. Un liek aizdomāties, cik vesela var būt sabiedrība, kas veidojusies absolūti nenormālos apstākļos.
Grāmata apraujas apmēram 1962. gadā, kad Helēna Celmiņa atkal sēž cietumā. Cerams, sekos turpinājums.
Austra Skujiņa
ES NEPROTU GLĀSTĪT. . . («Daugava», 1998.)
Krājumos nepublicētā dzeja un proza Jāņa Zālīša sakārtojumā. Jauni dzejnieki ar traģiskiem likteņiem piesaista uzmanību arī daudzus gadus pēc savas nāves. Dzīves laikā sarakstītie dzejoļi, kuros Skujiņa stāsta par savām skumjām un nepiederību šai dubļainajai pasaulei, pēc viņas nāves parādās arvien jaunās izlasēs.
Tā kā labākie un spēcīgākie jau ir publicēti, tagad pienācis laiks tiem, kurus iepriekšējie kompilatori izbrāķējuši. Rezultātā šī grāmata uzlūkojama kā kultūrvēsturiska, nevis literāra vērtība. Dzejoļu forma dažbrīd visai neizstrādāta. Arī trīspadsmit prozas lappuses nešķiet kā liels ieguvums.
Tematika pārsvarā kreisi romantiskas ilgas sagraut veco pasauli: «Celieties, strādnieki, / izejiet ielās karogiem, dziesmām, / ar jūsmu / celieties uzvaru gūt!»
Nikola Avrila
ĶEIZARIENE
(«Daugava», 1998.)
Sērijā «Ievērojami cilvēki. Dzīve un likteņi» iznākusi mūsdienu franču rakstnieces sacerēts romāns Elizabetes, Austrijas ķeizarienes un Ungārijas karalienes (1837-1898), dzīvesstāsts.
Elizabete esot bijusi literāri izglītota, veikla jātniece, un visu savu dzīvi kā eksotisks putns lidinājusies sastingušajā galma gaisotnē.
Romāns balstīts uz vēsturiskiem faktiem.
Antuāns de Sent-Ekziperī NAKTS LIDOJUMS («Daugava», 1998.)
Izrādās, ka «Mazais princis» nebūt nav vienīgais Sent-Ekziperī labais darbs. «Nakts lidojums» (1930) stāsta ne tikai par riskanto lidotāja profesiju, bet arī par personīgo un sabiedrības interešu attiecībām, vīrišķību un lepnumu.
Sižeta pamatā ir kāda nakts Buenosairesā, kurā cauri vētrai lido pasta lidmašīna. Tas ir pārbaudījums arī Rivjēram, kompānijas vadītājam, kura principos ietilpst nežēlīga disciplīna un precizitāte.
Ar poligrāfisko līdzekļu palīdzību mazais pusotras stundas romāniņš izstiepts līdz pabiezas grāmateles apmēriem. Taču pats Sent-Ekziperī to no 400 manuskripta lappusēm saīsinājis līdz 140, lai realizētu savu koncepciju rādīt stipras gribas cilvēkus, kam nav pieņemams kompromiss.
Dagnijas Šleieres tulkojumam ir laba valoda, grāmatai ir Viestura Vecgrāvja rakstīts priekšvārds.
TAVA LABĀKĀ GRĀMATA PAR LATVIJU. 3. daļa («Aplis», 1998.)
Kārtējā sērijas grāmata, kuras 109 jautājumos un atbildēs 19 autori stāsta par Latvijas vēsturi, kultūru un dabu. Uzmanība pievērsta mazākzināmiem faktiem un nezināmajam par zināmo, piemēram, kā un no kā ir cēlies Gaiziņkalns.
Blakus aizraujošiem pastāstiem (Kāpēc dzērves dejo? Kā latvieši senatnē spēkojās?) sastopami arī daži, kas var interesēt vien ierobežotu speciālistu loku.
