Pagājušās nedēļas nogalē un šonedēļ Zemgalē sākusies ziemāju pļauja. Kailsals februārī daudziem zemniekiem atņēma cerības uz augstu ziemāju ražu. Zaļenieku pagasta «Vilciņu» saimnieks Arnis Burmistrs spriež, ka viņa saimniecībā rapšiem tā būs vidējā līmenī – līdz divām tonnām no hektāra. LLU profesors Antons Ruža secina, ka pērnajā ziemā tieši Zemgalē sala postījumi ziemāju laukos bija visievērojamākie.
Jaunvilku laukā, kas atrodas pie Svētes un Zaļenieku pagasta robežas, vakar pusdienlaikā četri «Vilciņu» kombainieri kūla rapšus. Līdzās strādāja traktors un divas kravas automašīnas, kas kūlumu veda uz kalti «Vilciņos». Jūlija svelmē (termometrs rādīja 32 grādus) labības stiebri bija izkaltuši, vietām laukā bija manāma arī balanda.
Kuļ mistiski neizsalušos laukus
«Pavasarī trīs ceturtdaļas no ziemājiem pārsējām, taču daži lauki mistiskā kārtā bija pārziemojuši. Raža gan nav augsta – apmēram divas tonnas no hektāra,» stāsta «Vilciņu» saimnieks agronoms Arnis Burmistrs. Viņš savos laukos izmēģinājis dažādus augkopības līdzekļus, tomēr nav varējis izprast, kāpēc vairumā lauku ziemāji izsaluši, bet dažos – nē. Vakar «Vilciņos» plānoja sākt darbu kviešu laukos. Kopējā sējumu platība šogad saimniecībā ir 1700 hektāru. Lai nokoptu visus laukus, saimniecībai, kur ik dienu tiek nokults 100 hektāru, vajadzīgas 17 piemērotu laikapstākļu dienas.
Priekšroka jaunajiem
«Visus darbus darām ar savu tehniku, uz ārpakalpojumiem jau nevar droši paļauties. Šovasar, kad ražas vidējas, kravas mašīnas var nofraktēt. Taču, ja būtu tik liela raža kā 2012. gadā, sāktos «bardaks»,» saka A. Burmistrs.
Ražas novākšanas laikā saimniecība nodarbina 18 lauksaimniecības speciālistu. «Man labāk veicas darbā ar jaunajiem. Vecie, kas ir slinki un mīl iedzert, mūsu saimniecībā neturas,» stāsta A.Burmistrs. Šovasar pirmo gadu «Vilciņos» strādā deviņpadsmitgadīgais Jelgavas Valsts ģimnāzijas absolvents un LLU Lauksaimniecības fakultātes 1. kursa students Mārtiņš Poga. Darba devējs viņu sauc par «malaci, kurš tiek ar visu galā». «Patīk man tas darbs,» atzīst puisis. Lauksaimniecībā viņu ieinteresējis vectēvs Gunārs Makševics, kuram ir neliela saimniecība Ūziņos. Iegūstot agronoma diplomu, arī Mārtiņš domā attīstīt savu saimniecību. «Zemgalē gan brīvu zemi dabūt vairs nav iespējams,» spriež M.Poga.
Karstums kaltē vasarājus
LLU profesors Antons Ruža domā, ka šis gads Latvijā zemniekiem augstas ražas nesola. «Ļoti cerīgi izskatījās vasarāji, taču tagadējais karstums tos izkaltēja un neļāva dabīgi nogatavoties. Šur tur Kurzemē esmu redzējis pasmuku ziemas rapsi. Taču Zemgalē ziemāji no februāra kailsala cieta vissmagāk,» novērojis profesors. Viņš piebilst, ka LLU izmēģinājumu laukos Poķos un Pēterlaukos vēl ražas novākšana nav sākta. Taču kopumā Zemgalē tā gūst arvien plašāku vērienu.
Jūlija vidū Latvijas Lauksaimniecības konsultāciju centra Augkopības nodaļas speciālistu prognozes liecināja, ka ziemas kviešu ražība gaidāma trīs tonnas no hektāra, ziemas miežu – 2,3, ziemas rapšu – 2,3, rudzu – 3,3 tonnas no hektāra.
2013. gada sezonā Latvijā graudu kopējā raža bija 1,9 miljoni tonnu, nesasniedzot visu laiku rekordu – 2,1 miljonu tonnu, kas tika ievākts 2012. gadā. Vidējā ražība samazinājusies no 37 centneriem no hektāra 2012. gadā līdz 33,4 centneriem 2013. gadā.
Ar graudaugiem šogad apsēti 583 900 hektāru, kas ir par 9300 hektāriem jeb 1,6 procentiem vairāk nekā 2012. gadā. ◆
