Kad iepērkamies veikalā, esam pieraduši dzirdēt pārdevēju laipni sacīto «Paldies par pirkumu!», lai gan nekādu īpašu laipnību pārdevējam, šķiet, neesam izrādījuši.
Kad iepērkamies veikalā, esam pieraduši dzirdēt pārdevēju laipni sacīto «Paldies par pirkumu!», lai gan nekādu īpašu laipnību pārdevējam, šķiet, neesam izrādījuši. Mums vajadzēja preci, viņš mums to pārdeva, abas puses apmierinātas, un nevienam nav grūti pateikties par veiksmīgo darījumu. Tas vienkārši pieder pie labā toņa. Pat kādreiz, padomju gados, vienmēr burkšķīgās pārdevējas kaunināja par nīgrumu, bet veikalu sienas greznoja plakāti, kas aicināja «biedrus pircējus un pārdevējus būt savstarpēji laipniem».
Pirms nedēļas notika kāds ļoti vērienīgs darījums: politiķi aicināja par viņiem balsot, Latvijas pilsoņi to arī darīja. Darījums noritēja sekmīgi: politiķi tika pie kārotajām vietām, pilsoņi – pie pašiem labākajiem parlamentāriešiem. Vairums vēlētāju, saņēmuši biļetenus, sacīja «Paldies!». Tā bija pateicība par iespēju veikt savu pilsoņa pienākumu. Bet ko politiķi?
Tur jau tas jautājums: ko viņi klusē kā ūdeni mutē ieņēmuši? Kad priekšvēlēšanu kampaņa sita visaugstāko vilni, politisko partiju pārstāvji bija gatavi nezin cik pārmaksāt, lai tik «Ziņās» ievietotu savu reklāmu. «Ziņām» klājās grūti, vietas bija maz, taču tā katru reizi tika atlicināta politiķiem.
Pēc vēlēšanām tikai Tautas partija un Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija uzskatīja par vajadzīgu ar mūsu avīzes starpniecību pateikties vēlētājiem. Divas no divdesmit startējušām vēlēšanās! Paldies šīm abām partijām par labā toņa demonstrējumu. Pārējām (to skaitā Jelgavā uzvarējušajai partijai «Jaunais laiks») šādas laipnības izpausmes pietrūcis. Paldies, politiķu kungi, par atgādinājumu, ka nepateicība ir pasaules alga!
Herta
