Trešdien Sabiedriskās politikas centra «Providus» organizētajā Sabiedriskās politikas forumā tika prezentēts pētījums« Latvijas lauksaimniecības un lauku attīstība ES kontekstā: problēmas un risinājumi».
Trešdien Sabiedriskās politikas centra «Providus» organizētajā Sabiedriskās politikas forumā tika prezentēts pētījums« Latvijas lauksaimniecības un lauku attīstība ES kontekstā: problēmas un risinājumi» .
Kristīnes Gaugeres pētījumā tika analizēta Latvijas lauksaimniecības politika un virkne citu aspektu, kas skar lauku attīstības jautājumus. Pētījums tapis Sabiedriskās politikas analīzes stipendiātu programmas ietvaros, ko finansē Sorosa fonds – Latvija. Konkrētais pētījums ir pirmais mēģinājums plašākā kontekstā noskaidrot, kā noteiktas tautsaimniecības nozares ražotāji (zemnieki) raugās uz savu nākotni ES.
Nav šaubu, ka šādi pētījumi ir nepieciešami, jo tie paver iespējas uz konkrētām problēmām raudzīties daudz strukturētāk, jo tikai tādā veidā sabiedrības viedoklis tiek uzklausīts nepastarpināti.
Tomēr, izvēloties tik apjomīgu un pretenciozu pētniecības tematiku, būtu jāpadomā arī par darba rezonansi. Īpaši jau situācijā, kad līdz referendumam par Latvijas dalību ES ir atlikuši vairs tikai divi mēneši un visiem ir zināms, ka tieši lauksaimniecības sektora jautājumi ir jutīgākais ķēdes posms pirmsreferenduma informācijas kampaņā.
Šo apsvērumu dēļ jebkura informācija par lauksaimniecības politiku un lauku attīstības nākotni pēc Latvijas pievienošanās ES būtu īpaši rūpīgi jāpārbauda, ko diemžēl nevar teikt par Kristīnes Gaugeres veikto pētījumu, jo daļa tajā sniegtās informācijas ir nepilnīga. Būtiskus iebildumus pret šādu pētījumu plašāku publiskošanu izteikusi arī Zemkopības ministrija, kas savā paziņojumā norādījusi, ka minētā pētījuma secinājumi tiek balstīti uz nepilnīgiem vai patiesībai neatbilstošiem faktiem.
Plašāku rezonansi pētījums izraisīja pēc «Panorāmas» sagatavotā sižeta, kurā tika minēts, ka lielākā daļa Dānijas lopkautuvju neatbilstot ES prasībām, jo tās realizējot savu produkciju vietējā tirgū, bet izrādās, ka visas 157 šajā valstī reģistrētās kautuves atbilst ES izvirzītajām direktīvām. Dānijas piemērs tika minēts, lai norādītu, ka Latvijas valdība mazajiem zemniekiem izvirzījusi nepamatoti augstas prasības kautuvēm un kārtībai, kādā dzīvnieki tiek nodoti realizācijai. Turpretim Zemkopības ministrijas sniegtajā komentārā tiek norādīts, ka visas prasības ir pamatotas. «Panorāmas» sižetā bija arī citas neprecizitātes, ko vēlāk asi kritizēja Zemkopības ministrijas pārstāvji.
Būtiskākā kļūda šajā gadījumā acīmredzot bija veids, kādā tika prezentēts minētais pētījums, jo tā vietā, lai sagatavoto materiālu pieteiktu zināšanai, tas tika pasniegts kā autoritatīvs pētījums, kas raksturo situāciju lauksaimniecības nozarē. Tomēr, ņemot vērā speciālistu teikto, nākas atzīt, ka nedz socioloģiski, nedz profesionāli šis pētījums neatbilst izvirzītajām prasībām, ko galvenokārt varētu skaidrot ar autores nepietiekamo kompetenci lauksaimniecības nozarē un ierobežotajiem resursiem. Arī iegūtie dati šajā gadījumā ir ilustratīvi, jo netiek nodrošināta pietiekama reprezentivitāte nedz izlases lieluma, nedz apjoma ziņā, kas nozīmē tikai to, ka lielākajai daļai izteikto secinājumu ir varbūtējs raksturs.
Arī turpmāk būtu vērts pievērst pastiprinātu uzmanību par ES izplatītajai informācijai, jo nereti iegūtie fakti tiek sagrozīti vai neprecīzi interpretēti, kas rada ne mazums pārpratumu un veido nepareizu priekšstatu par to, kas mūs sagaida ES.
