Pirms ielaižamies prātojumos vai strīdos, pirms izsakām atbalstu ES vai noraidām to, der noskaidrot, cik patiešām nepatiesi var būt daudzkārt dzirdētie apgalvojumi par šo aliansi un Latvijas izredzēm, ja tā pievienosies tai.
Pirms ielaižamies prātojumos vai strīdos, pirms izsakām atbalstu ES vai noraidām to, der noskaidrot, cik patiešām nepatiesi var būt daudzkārt dzirdētie apgalvojumi par šo aliansi un Latvijas izredzēm, ja tā pievienosies tai.
Vai arī – cik nepatiesajos apgalvojumos ir patiesības. Kā nu kuram labāk tīk. Svarīgi ir vienkārši padomāt par tēzēm, ko «Ziņu» lappusēs palaikam mēģināsim ievietot.
Apgalvojums
ES palielinās Latvijas iedzīvotāju algas un pensijas.
Skaidrojums
ES institūcijas nav tiesīgas noteikt dalībvalstu minimālās vai maksimālās darba algas, sociālos pabalstus un pensijas. Samaksa par padarīto darbu ir katras dalībvalsts kompetencē.
Darba algu un pensiju palielināšanās ir valsts ilgtermiņa attīstības rezultāts. Latvijas valsts iestāšanās ES būs saistīta ar lielākām ekonomiskās attīstības iespējām. Valstī ieplūdīs investīcijas, radīsies iespēja paplašināt ražošanu, veidot jaunas darbavietas, kas ilgtermiņā sekmēs ekonomisko augšupeju, uzlabosies nodokļu iekasēšana un pakāpeniski palielināsies darba algas.
Apgalvojums
Latvijas iestāšanās ES ir izdevīga tikai politiķiem un ierēdņiem.
Skaidrojums
Pastāv uzskats, ka politiķi un ierēdņi tik ļoti cenšas panākt Latvijas iestāšanos ES, ka pēc tam varēs iekārtoties siltās vietiņās Briselē un saņemt lielās ierēdņu algas. Diemžēl jāteic, ka Latvijai būs noteikts ne vairāk kā 100 ierēdņu vietu. Tādēļ nenotiks nekāda masveida politiskās elites pārcelšanās uz Briseli. ES iestādes jau apzinājušas problēmas, kas saistītas ar pārvaldes neefektivitāti. Ierēdņu skaits nepalielināsies pēc tiem pašiem principiem kā iepriekšējās ES paplašināšanās kārtās, jo šoreiz runa ir par desmit līdz trīspadsmit jaunām valstīm, kas palielinātu ierēdņu armiju gandrīz divas reizes un padarītu to smagnēju un darboties nespējīgu.
Tiek minēts, ka politiķu un ierēdņu ieinteresētību ES jautājumos nosaka viņu amatu radītie labvēlīgie apstākļi, kas garantē pieejamību ES finanšu resursiem. ES finansēto programmu ietvaros piešķiramo līdzekļu iegūšana ir sarežģīta daudzpakāpju sistēma, kurā iesaistītas gan Latvijas valsts struktūras, gan Eiropas Komisijas darbinieki, gan Eiropas Komisijas delegācijas pārstāvji, gan neatkarīgie eksperti. To uzdevumos ietilpst ES noteikto stingro kritēriju ievērošana. Ja tiek pārkāpti noteikumi, var zaudēt līdzekļu saņemšanu. Šāda sarežģīta finanšu piešķiršanas kārtība ir saistīta ar nejaušību izslēgšanu finansējuma ieinteresētā vai nelietderīgā piešķīrumā.
