Jaunā kārtība liek nekavējoties reaģēt, ja skolēns nav ieradies izglītības iestādē.
Lai nepieļautu situāciju, ka izglītojamais dienu vai pat vairākas neapmeklē skolu un nav noskaidrots kavējuma iemesls, Izglītības un zinātnes ministrija izstrādājusi jaunus noteikumus. Tie paredz, ka turpmāk skolai dienas laikā jāsazinās ar vecākiem. Ja neattaisnoti nokavētas trīs dienas vai vairāk nekā 20 mācību stundu semestrī, skolai jāziņo Izglītības pārvaldei, kas tālāk iesaistās problēmas risināšanā. Noteikumi attiecas uz bērniem jau no piecu gadu vecuma, jo sagatavošana pamatizglītības ieguvei ir obligāta, līdz pilngadībai. Izglītības speciālisti stāsta, ka skolās jau patlaban darbojas kārtība, kā reģistrēt kavējumus. Vecākiem vien jākļūst apzinīgākiem ziņot izglītības iestādei par sava bērna gaitām. Lai saikne ar skolu nepārtrūktu pavisam, kā tas pilsētā gadījies ar vairāk nekā 30 skolēniem. Likt viņiem atgriezties izglītības iestādē ir ļoti sarežģīti.Noteikumi nav jātulko burtiski«Ar jaunajiem noteikumiem jau pastāvošajai sistēmai pievienojam klāt vien lielāku kontroli. Skolām šajā brīdī pirmkārt jāizvērtē darbs ar katru vecāku, lai viņi apzinātos atbildību par sava bērna izglītību. Saprastu, ka par katru nokavēto stundu viņiem jādod ziņa,» teic Jelgavas Izglītības pārvaldes galvenā speciāliste bērnu tiesību jautājumos Līvija Vilcāne. Viņa norāda, ka jauno kārtību gan nevajadzētu izprast burtiski, jo gadās dažādas situācijas. «Jānītis nav bijis skolā trīs dienas. Viņam jau varētu sanākt 20 kavētas mācību stundas. Pie ģimenes ārsta arī neizdodas tikt. Taču pārējās dienas puisis apzinīgi nāk uz skolu un zīmi atnes vēlāk. Nedomāju, ka būtu jāziņo par šīm stundām. Skola taču vislabāk zina savus bērnus. Bet ir arī gadījumi, kad uzreiz jāiet un audzēknis jāmeklē. Piemēram, izrādās, ka skolēns, kuram līdz šim nav bijušas problēmas, pēkšņi nav atnācis uz skolu un pat vairākas naktis nav nakšņojis mājās. Tam jāseko līdzi. Tāpēc pats galvenais vecākiem ir saglabāt kontaktu ar skolu,» pārliecināta L.Vilcāne. Bērnu tiesību aizsardzības speciāliste skaidro, ka attaisnots kavējums, protams, ir slimība. Vecāki par trīs četrām dienām semestrī ir tiesīgi rakstīt zīmi, ka bērns nav ieradies skolā citu iemeslu dēļ un kopā ar skolotāju izplānot, kā atgūt iekavēto. Ja audzēknis izglītības iestādē nav ieradies dienu un nav skaidrojuma, kur viņš bijis, šāda rīcība kļūst neattaisnota. Vairāk nekā 30 ilgstošu kavētājuL.Vilcāne stāsta, ka pilsētā vairākus gadus darbojas vienota kārtība, kā strādāt ar ilgstošiem un neattaisnotiem stundu kavētājiem. Tādi patlaban Jelgavas izglītības iestādēs esot aptuveni 35. Vispirms ar šiem skolēniem strādā skolas atbalsta personāls – klases audzinātājs, sociālais pedagogs (pilsētā tādu ir 12), psihologs (septiņi), medicīnas personāls un skolas administrācija. Ja viņiem neizdodas situāciju atrisināt, talkā nāk dažādas institūcijas. «Šai komandai pievienojas pašvaldības policijas inspektori, kas ir īpaši sagatavoti darbam skolā. Viņi jau vērš uzmanību uz noteikumiem un likumiem, kas visiem jāievēro. Piemēram, ka pamatizglītība ir obligāta. Tālāk iesaistās sociālais dienests, kas apmeklē ģimeni, runā ar vecākiem. Pēdējais vārds pieder bāriņtiesai. Cenšamies ievērot visus šos sadarbības līmeņus, protams, ja nav gadījies kas ārkārtējs, piemēram, vardarbība ģimenē. Tad jautājums jārisina operatīvi,» teic speciāliste.Līdzīga kārtība darbojas arī Jelgavas novadā. Pašvaldības preses sekretāre Dace Kaņepone stāsta, ka pirmkārt audzinātājs ir atbildīgs par kavējumu iemeslu noskaidrošanu. Ja viņš ar gadījumu netiek galā, tiek informēta skolas administrācija vai tās nozīmēta atbildīgā persona, kas sazinās ar sociālo dienestu. «Pašlaik Izglītības pārvaldei ir nodotas divas šādas lietas. Nākamais solis ir policija, kuru iesaista, ja piemērotie risinājumi nav devuši rezultātu. Tam seko policijas sastādītie administratīvie protokoli. Sarežģītākajos gadījumos tiek iesaistīta arī bāriņtiesa,» stāsta D.Kaņepone.Dabūt bērnu atpakaļ skolāIr dažādi iemesli, kāpēc bērni izvēlas neiet uz skolu. Pietrūkst motivācijas mācīties, nesekmīgas atzīmes, nesaprašanās ar vienaudžiem un skolotājiem, nelabvēlīga psiholoģiskā vide. «Viena daļa neattaisnoto kavējumu rodas no tā, ka agrīnajā dzīves periodā ģimenē bērnam nav pievērsta pienācīga uzmanība. Kaut kas palaists garām. Dažiem vecākiem šķiet, ja viņu atvase ir apģērbta un paēdusi, viss ir kārtībā. Viņi nevēlas papētīt dziļāk, līdz nonākt fakta priekšā, ka bērns kaut ko nesaprot, nevar iemācīties un tāpēc neiet uz skolu!» raksturo L.Vilcāne. Speciāliste ar nožēlu atzīst, ka sastopami arī bezatbildīgi vecāki, kuri atsakās sadarboties ar pašvaldību – neatbild uz tālruņa zvaniem, nenāk uz tikšanos ar speciālistiem, nelaiž viņus dzīvoklī. Tāpēc lielākais izaicinājums darbā ar stundu kavētājiem ir panākt kontaktu ar ģimeni un uzticēšanos. «Liela nozīme ir individuālajam sadarbības plānam starp skolēnu, vecākiem un skolu. Kā solīti pa solītim, piemēram, panākot labu vērtējumu vispirms divos priekšmetos, tad nākamajos nepilngadīgo dabūt atpakaļ skolā. Mēs nedrīkstam zaudēt bērnus,» pārliecināta bērnu tiesību aizsardzības speciāliste. PieredzeSanita, Daniela (13) un Zanes (17) mamma Kuram gan nav gadījies kavēt skolu, bet, protams, visam jābūt savām robežām! Mūsu bērni drīkst palikt mājās, ja viņi ir slimi vai arī slikti jūtas. Piemēram, meitenēm var gadīties stipras mēnešreizes. Dažkārt bērniem pēc kādiem vēliem pasākumiem vienkārši negribas iet uz skolu. Parasti ģimenē to izrunājam, cenšamies izgrozīties tā, lai šāds kavējums nekaitētu bērnam un mācību procesam. Ja vecāku un bērnu starpā valda uzticība un atvase kaut nedaudz apzinās, ka viņam skola vajadzīga sevis dēļ, lielām problēmām nevajadzētu rasties. Godīgi sakot, mūsu bērniem gadījies arī «nobastot». Meitai pat biežāk nekā dēlam. Esmu ievērojusi, ka tas parasti notiek 13, 14 gadu vecumā, kad pusaudžiem ir pārejas vecums, kā arī kad bērnu dzīvē ienāk pirmā nopietnā mīlestība. Šajos gadījumos parasti ir ieraksts dienasgrāmatā, klases audzinātājas vai nopietnākos gadījumos skolas vadības zvans. Cenšamies to visu atrisināt saprātīgi, jo uzskatu, ka «bastošana» ir maināms un labojams process. Parasti nekas traģisks jau nav noticis! Ar jauno kārtību esmu iepazinusies. Man tā nav nekāds jaunums, jo arī līdz šim no rīta esmu zvanījusi klases audzinātājai vai sūtījusi īsziņu. Esmu arī rakstījusi vecāku zīmes, bet tās gan var iesniegt tikai divreiz semestrī.Sarmīte Balode, Elejas vidusskolas direktore Kārtība, kā tiek reģistrēti stundu kavējumi, mums ir līdzīga kā citās skolās. Priekšmetu skolotāji atzīmē, kurš nav ieradies, un ziņo par to klases audzinātājam. Ja viņam neizdodas noskaidrot, kas par lietu, un šo jautājumu ilgāku laiku atrisināt, iesaistās sociālais dienests. Patlaban mēs netiekam galā ar vienu kavētāju, par kuru esam ziņojuši Izglītības pārvaldei. Nevarētu teikt, ka skolu kavē daudzi. Lielākoties skolēni neierodas slimību gadījumā, arī aukstuma un ģimenes apstākļu dēļ. Gadās, ka vecāko klašu skolēni nobasto. Nokavētais individuālajās konsultācijās ir jāatstrādā. Obligāti jāuzraksta visi kontroldarbi, ja arī kavējums ir attaisnots. Manuprāt, ir nedaudz pārspīlēti prasīt ziņot jau par pirmo kavējuma dienu. Varbūt tā ir problēma jauniem pedagogiem, bet pieredzējušie skolotāji parasti zina, kāpēc audzēknis nav ieradies. Vecākiem gan esam uzlikuši par pienākumu nekavējoties informēt skolu, ja bērns paliek mājās. Līdz šim tā rīkojusies aptuveni puse vecāku. Jāsaprot, ka kārtība kļuvusi stingrāka un par neattaisnotu kavēšanu turpmāk tiks ziņots Izglītības pārvaldei.
