Pēc dzimšanas bērna smadzenes attīstās ļoti strauji un pirmajos divos gados palielinās trīskārt. Šis ir ļoti dinamisks, kā arī kritisks laiks, kurā vide ietekmēs nepieciešamo smadzeņu nervu attīstību, lai izprastu un reaģētu uz ārējiem signāliem.
Gudri izmantot vides iespējas
Lai attiecīgās smadzeņu šūnas augtu un funkcionētu, tām nepieciešama noteikta stimulācija, un vide ir tā, kas nosaka smadzeņu attīstību, funkcionalitāti, valodas pareizu attīstību un prasmes. Ja zīdainis jau no pirmajām dienām dzirdēs zināmu valodu, attiecīgās smadzeņu runas centra šūnas augs, veidosies un attīstīsies – mazulis sāks runāt vecāku intonācijā bez akcenta. Turpretim, ja bērns mācās svešvalodu astoņu gadu vecumā, kad smadzeņu šūnu centri vairs nespēj attīstīties, viņš nekad pilnībā nespēs runāt svešvalodā bez akcenta. Tātad neapgūts vides ietekmju periods rada zaudētu nervu funkcionālo kapacitāti – pazaudētu iespēju.
Mazuļa smadzenēm vajadzīga mierīga stimulācija, lai mierīgo smadzeņu šūnu centri attīstītos adekvāti, atbilstoši iepriekš minētajiem vides principiem. Turpretim pārstimulēšana veicina to smadzeņu nervu attīstību, kas noved līdz uzmanības traucējumiem un sliktām sekmēm skolā pusaudžu gados. Tas tāpēc, ka pārstimulētās smadzeņu šūnas sagaida hiperstimulāciju un šo bērnu kognitīvās funkcijas nespēj integrēt normālu stimulāciju, kuru signālus mazais nav saņēmis agrīnā vecumā. Līdz ar to mierīgo nervu šūnu attīstības iespēja jau ir nokavēta. Šiem bērniem ir nervu sistēmas attīstības deficīts, kas izraisa nopietnu kognitīvo spēju disfunkciju gan mājās, gan skolā. Mācības šiem bērniem liekas garlaicīgas, un skolas apstākļos vai mājās, veicot uzdotos mājas darbus, tiek kavēta koncentrēšanās un domāšana.
Zīdaiņi, mazuļi un pirmsskolas bērni patlaban aug un attīstās vidē, kas ir pārsātināta ar tehnoloģiju jaunumiem. Lai arī tiek liktas cerības uz šo tehnoloģiju izmantošanu izglītības sfērā, pastāv bažas par to pārmērīgu lietošanu bērnu, it sevišķi zīdaiņu, vecuma kritiskajā periodā, kad attīstās viņu smadzenes un kognitīvās spējas. Diemžēl pētījumu šajā jomā vēl ir samērā maz.
Runāt, dziedāt un darīt kopā
No dzimšanas līdz trīs gadu vecumam attīstās un nobriest 80 procentu no jaundzimušā smadzenēm. Maksimālā smadzeņu attīstība šajā laikā ir atkarīga no vecāku, ģimenes locekļu un bērna mijiedarbības. Mazuļiem vajadzīga aktīva vides izpēte un sabiedriska mijiedarbība ar viņam uzticamām personām, lai attīstītos viņu kognitīvās spējas, valodas, sociālās un emocionālās prasmes.
Kopīgām rotaļām, runāšanai un dziedāšanai ar mazuli ir liela loma viņa smadzeņu un kognitīvo spēju attīstībā. Veiksmīga valodas attīstība šinī vecumā ir saistīta ar lasīšanu, rakstīšanu un vēlāk – labām sekmēm skolā. Tāpēc ieteicams divatā palasīt pasakas, parotaļāties ar atvasīti. Kad divi cilvēki koncentrējas uz vienu un to pašu aktivitāti vai priekšmetu, viņi ir saistīti vienotā uzmanības sfērā, kas ir ļoti nepieciešama bērna komunikācijas un valodas attīstībai. Nodarbības divatā ir arī ļoti būtiska socializēšanās prasme, kas ļauj bērniņam dalīties ar jums kādā piedzīvojumā un redzēt, dzirdēt citu cilvēku viedokli. Savukārt koncentrēšanās uz kādu aktivitāti kopā ar mazo ļauj viņam saprast, ko vecāks saka vai domā. Kad vecāks pārmērīgi nodarbojas ar savu mobilo telefonu vai datoru, viņš nefokusējas uz bērna vajadzībām, palaižot garām momentus, kad viņš mācās veidot sasaisti.
Vai tas nozīmē, ka vecākiem pilnībā jāatmet viedtālruņu lietošana? Protams, nē! Tomēr jāatceras, ka nekas neaizstāj nepastarpinātu komunikāciju, kas saistīta ar bērna mācībām un runas, valodas attīstību. Mazuļi vislabāk iemācās valodu un veido savas kognitīvās spējas caur dialogu. Bērna valodas attīstību veicina aktīvas sarunas, nevis pasīva klausīšanās vai vienpusīgs kontaktu ar datora vai mobilā telefona ekrānu.
Mazuļiem patīk ekrāni
Runāšana ar mazuli, mēģinājumi saprast viņa teikto ir tikai viena daļa no komunikācijas puzles. Neverbālie signāli, piemēram, acu kontakts, sejas izteiksme, žesti sniedz papildu informāciju par vēlmi kontaktēties ar citiem. Ja vecāki ir aizņemti ar datoru, saviem viedtālruņiem, šie bērna neverbālie signāli samazinās vai pat pilnībā izzūd, kā dēļ rodas neatgriezeniska attīstības aizture. Rezultātā šiem bērniem zūd iespēja sūtīt un saņemt atpakaļ signālus no vecākiem, kas ir ļoti svarīga daļa no tā, kā mazais mācās komunicēt. Vecāki var palaist garām informāciju, ko atvase grib darīt vecākiem zināmu, rādot uz to vai nu ar pirkstu, vai ar žestiem, vai arī ar neatlaidīgu skatienu uz kādu priekšmetu. Šie ir smalki, bet ļoti būtiski signāli. It sevišķi ņemot vērā, ka mazuļa runas spējas šajā vecumā ir minimālas un bērns vēl nespēj izteikt savas domas.
Pirmo dzīves gadu bērns pavada, mācoties paļāvību, drošību, pamatojoties uz saņemto mīlestību no vecākiem un citiem ģimenes locekļiem. Tas viņam dos fizisku spēku turpmāk ātrāk novērst slimības, vairos emocionālo spēku justies pašpārliecinātam, kā arī intelektuālo spēju mācīties. Tehnoloģijas to nespēj aizstāt. Jaunākā ASV statistika rāda, ka 92 procenti vecāku atzīst, ka 12 mēnešu veci bērni jau skatījuši mobilā telefona ekrānu – dažs pat četru mēnešu vecumā! Aptaujās vairums vecāku komentē, ka mazuļiem tas patīk.
Protams, zīdaiņi skatīsies uz spilgtajām krāsām, vēros priekšmetu kustību, bet viņu smadzenes vēl nav spējīgas saprast to nozīmi. Tikai ap 18 mēnešu vecumā, kad bērna kognitīvās spējas ir pietiekami attīstījušās, viņš uz ekrāna attēloto sasaista ar reālo.
