Tauta bez savas valodas pašas valstī ir bārene svešu valodu jūklī. Vai tāds liktenis draud arī latviešiem?
Tauta bez savas valodas pašas valstī ir bārene svešu valodu jūklī. Vai tāds liktenis draud arī latviešiem? Katrs vēlas mums paskaidrot, aizrādīt, pat draudēt, bet mūsu valstsvīri, zinātnieki cenšas aizrādītājiem un draudētājiem izpatikt. Jā, daļai iedzīvotāju grūti atzīt, ka gadu desmitiem valdošā krievu valoda, kuru bijām spiesti mācīties, nav vairs priviliģētā stāvoklī. Tāpēc jau šie piketi ar aizsietām mutēm, caur kurām plūst neglīti zaimi par tās valsts valodu, kurā paši piketētāji dzīvo.
Lai pastāvētu valsts un tauta, nepieciešams saglabāt tās valodu. Tautas varenie, cieniet to, lai mūsu valoda nepazūd, kā pasaulē zudušas simtiem citu!
Ir nepatīkami, ka valstsvīri lauzās svešā mēlē, aizmirst savu skanīgo, senseno valodu.
Visvairāk nesaprotamas ir pretenzijas pret latviešu valodas mācīšanu cittautiešu skolās. Apgūt valodu skolā būtu vieglākais ceļš, lai to kaut cik prastu.
Jaunie valodas likuma labojumi būtu jādara zināmi plašākām ļaužu masām, ne tikai mazai daļiņai. Vēstulēs izteiktās pretenzijas vai arī atbalsts palīdzētu gudrajām galvām tikt galā ar šo likumu, kas desmit gadu garumā muļļāts un muļļāts, līdz arī šis variants kļuvis pavisam bezzobains un valodu neaizstāv.
Neļausim aizmirst, pazaudēt latviešu valodu, savu dārgāko mantu!
Guntars Bullis, politiski represētais