Ja tāds dzīvē daudz cietis un piedzīvojis vīrs kā Voldemārs Veldre teic, ka šāda brīvība nav neko vērta, ja tāds Latvijas patriots kā Aldis Hartmanis ir spiests atzīt, ka padomju laikos daudzas lietas tomēr darītas operatīvāk…
Ja tāds dzīvē daudz cietis un piedzīvojis vīrs kā Voldemārs Veldre teic, ka šāda brīvība nav neko vērta, ja tāds Latvijas patriots kā Aldis Hartmanis ir spiests atzīt, ka padomju laikos daudzas lietas tomēr darītas operatīvāk, tad ir jāatceras šis tas no tā laika.
Arī tad katrs pilsonis drīkstēja vākt metāllūžņus un nodot tos metāllūžņu savākšanas punktos. Tikai ar vienu noteikumu – šiem lūžņiem vajadzēja būt nolietotiem saimniecības darba rīkiem, traukiem utt. Nekādus metāla lējumus un mašīnu detaļas savākšanas punktos nepieņēma, tātad arī nevāca. Iestādēm un organizācijām bija savs metāllūžņu savākšanas plāns, pēc kura visas nederīgās mašīnas un iekārtas tika nogādātas īpašos savākšanas punktos, nosvērtas un atbilstoši taksei par tām samaksāts, veicot bezskaidras naudas norēķinus. Ja šodien pastāvētu toreizējā kārtība, tad neviens nedemontētu elektrolīnijas. Tāpat diez vai krāsaino metālu dēļ kāds lauztos vasarnīcās, ja savākšanas punktos varētu nodot tikai nolietojušos sadzīves priekšmetus. Metāllūžņus nododot, tiktu fiksēts to daudzums, veids un, galvenais, pilni piegādātāja pases dati. Tas nozīmē, ka savācējam ir jābūt grāmatvedībai, kurā ienākošajam jāsakrīt ar izdoto.
A.Viļums, jelgavnieks
