Tautā ir teiciens «dzīvot zaļi». Ierastais skaidrojums – dzīvot labi, bezrūpīgi.
Tautā ir teiciens “dzīvot zaļi”. Ierastais skaidrojums – dzīvot labi, bezrūpīgi. Laiks maina izpratni par “zaļo” dzīvošanu – ar to tagad domājam dzīvošanu saskaņā ar vidi un sabiedrību, proti, zināt, domāt un rīkoties godīgi pret sevi un savas ģimenes, pagasta vai pilsētas, valsts un arī zemeslodes iedzīvotājiem, būt arī pilsoniski atbildīgam par savu izvēli un rīcību.
Šogad, gatavojoties Spodrības mēneša pasākumiem, apsekoju Jelgavas pilsētas un apkārtnes mežus un ceļmalas. Stāvoklis, maigi izsakoties, nav patīkams. Pārsteidz cilvēku bezkaunība un kaitnieciskā attieksme pret vidi.
Jau vairākus gadus vasarā peldamies karjeros Rīgas apvedceļa malā pie Kārniņu ceļa krustojuma. Pērn tā vieta kļuva par nelegālo izgāztuvi. Šopavasar ceļa malā netālu no stāvlaukuma vīdēja atkritumu kaudze. To novāca marta beigās. 20. aprīlī turpat vides sakopšanas talkas laikā skolēni no sabiedriskās organizācijas “Kovārnis” tuvējā grāvī un ceļmalā savāca apmēram 80 maisu atkritumu. Bet tas vēl nebija viss. Niedrēs karjera malā palika tukšā tara – plastikāta pudeļu dibeni vien rēgojās laukā no ūdens. Tos skolēni nespēja izvilkt. Drīz pienāks vasara, un bērni vēlēsies peldēties. Tas viņiem būs jādara starp šīm drazām.
Sestdien notika Zemes dienas talkas visā Latvijā. Jelgavā Zaļās partijas kluba aicināto talcinieku rokām tika sakopta teritorija starp Cukurfabrikas staciju un autobusu pieturu. Tur no gandrīz 0,1 hektāra tika savākts 20 maisu atkritumu, bet vēl palika garāmgājēju nosviesti tukšie iepakojumi un stikla lauskas gar betona žogu. Cilvēki, gaidot vilcienu vai ejot no stacijas mājās, nevajadzīgo nomet niedrēs vai pie žoga. Lai tā nenotiktu, svarīga ir spēja būt sabiedriski atbildīgam. Godājamie jelgavnieki, vai ir tik grūti drazu izmest Cukurfabrikas stacijā izvietotajos atkritumu grozos? Acīmredzot daļai ļaužu nav vēlmes būt atbildīgiem par tīru, pievilcīgu vidi mūsu pilsētā. Tiem pilsēta aiz savas mājas žoga ir lieliska vieta, kur izmest mēslus. Arī šajā nelielajā teritorijā starp sliedēm varēja atrast vietas, kur cilvēki atveduši no savas mājas visu lieko.
Ļoti nepievilcīgs skats bija izveidojies Rubeņu ceļa malā posmā no Garozas ielas līdz gāzes sadales punktam. Pērn tur izcirta pamežu, un, liekas, tuvējo māju iedzīvotājiem būtu jāpriecājas par sakopto vietu. Bet ne, cilvēki steidzas to piegružot – mežā un ceļa malā veidojas atkritumu kaudzes. Auto riepas, būvgruži, krāsu atliekas bundžās, stikli, dīvāns, pa virsu kāds vēl uzlicis sava sunīša mirstīgās atliekas, iesaiņotas caurspīdīgā plastikāta maisā. Svētdien mūsu kluba aktīvisti sakopa teritoriju Rubeņu ceļa sākumā gar brauktuves malu desmit metru zonā, savācot septiņus kubikmetrus atkritumu. Bija gandarījums, cik skaista ir šī vieta, kad nerēgojas atkritumi. Bet netālu palika apmēram hektārs meža, klāts ar atkritumiem. Vides stāvoklis tur ir sliktāks nekā Brakšķu izgāztuvē, bet neviens no apkārtējo māju iedzīvotājiem neprotestē pret šo nelegālo izgāztuvi. Visnekaunīgākie ir tie, kuru sēta ir tīra, novietots konteiners atkritumiem, bet ir iemīta taciņa uz mežmalu vai grāvi, kur slepus izsviež visu veidu drazu. Te vajadzētu strādāt vides aizsardzības inspekcijas inspektoriem sadarbībā ar pašvaldības policistiem. Aģentūras “Pilsētsaimniecība” speciālisti solīja, ka ieplānots sakopt šo vietu, bet vai tas mainīs iedzīvotāju attieksmi?
Skolā māca saudzīgi izturēties pret vidi, un skolēni ir visatsaucīgākie talcinieki. Tie, kas piedalījās vides sakopšanas talkā, sacīja, ka neredz jēgu sakopšanas darbiem, jo drīz atkal kāds nekauņa izbērs sakoptajā vietā atkritumus. Kāpēc sabiedrībai jāuzņemas šī nasta, kuru mums uzkrauj piesārņotāji? Tā ir Dona Kihota cīņa ar vējdzirnavām. Nākamās dienas vakarā pēc svētdienas talkas pie Rubeņu ceļa jau bija maiss ar stikla lauskām un izmētāti veci apavi.
Tomēr ir cilvēki, kas nebaidās no šīs it kā bezcerīgās cīņas. Viņi, nežēlojot savu laiku un spēkus, piedalās sakopšanas talkās. Visu cieņu tiem, kas, nevienam nemanot, sakopj savu tuvāko apkārtni, novācot arī kaimiņu piemēsloto. Jau no seniem laikiem latviešu tautas tikumos bija turēt apkārtni tīru un sakoptu. Kāpēc tas tiek aizmirsts? Cienījamie taupīgie saimnieki, ja spējat aizvest savu drazu līdz krūmiem vai grāvmalai, tad, lūdzu, aizvediet to nedaudz tālāk un iemetiet konteineros pilsētā. Tad tā nonāks tur, kur tai ir vieta – atkritumu poligonā. Vieglāk ir paslepus izbērt kādā nomaļā vietā? Jelgavā vēl palikuši daži atkritumu šķirošanas konteineri, lūdzu, vediet uz tiem stikla lauskas un tukšo taru, kā arī makulatūru. To var nodot arī KULK teritorijā otrreizējo izejvielu pieņemšanas punktā. Jelgavnieki, lūdzu cieniet Spodrības mēnesī paveikto darbu. Saudzējiet Latvijas dabu un Jelgavas pilsētas godu! Mīlēsim savu pilsētu un neļausim mierīgi uzdarboties anonīmajam piesārņotājam! Tikai visiem esot atbildīgiem par savu rīcību, padarīsim pilsētu sakoptāku. Namsaimnieki, iekārtojiet katrs savu atkritumu saimniecību, kā to prasa Jelgavas kārtības noteikumi.
