Noziegumu skaitam kopumā Jelgavā un rajonā ir tendence samazināties, tomēr arvien vairāk noziegumu pastrādā nepilngadīgie.
Noziegumu skaitam kopumā Jelgavā un rajonā ir tendence samazināties, tomēr arvien vairāk noziegumu pastrādā nepilngadīgie. Pagājušajā gadā reģistrēti 176 nepilngadīgo
izdarīti noziegumi.
Jā, viņi tiek aizturēti, dažs pat tiek tiesāts un nosūtīts uz ieslodzījuma vietu.
Nepilngadīgo lietu inspektorēm darba pilnas rokas, un dažkārt nākas ņemt talkā arī vakarus, lai visus apstaigātu un apbraukātu, lai pavērotu, kā dzīvo inspekcijas aizbilstamie.
Arī kādā aizvadītās nedēļas vakarā Jelgavas Nepilngadīgo lietu inspekcijas darbinieces kopā ar pašvaldības policistiem devās kārtējā apgaitā pie nepilngadīgajiem.
Vecāmāte nekad nedzer
Vispirms uz Driksas ielu, kur tā dēvētajos «kurjatņikos» joprojām dzīvo arī cilvēki. Tur jāapmeklē kāds puisēns, kurš nesen ir izdarījis zādzību.
Laikam noticis pārpratums, jo zēna nosauktajā adresē durvis atver kāda veca kundzīte un apgalvo, ka te tāds nedzīvojot.
Promejot kāpņu telpā sastopam krietni iereibušu vecu sievieti. Inspektorei Ingai pat elpa aizraujas pārsteigumā – tā esot kāda inspekcijai zināma puisēna vecmāmiņa, kas zēnu paņēmusi savā aizbildniecībā.
Inga Nikolaja vecmāmiņu piedzērušos redz pirmo reizi. Kam negadās… Tikai no kā lai zēns ņem piemēru?
Mammas bieži nav mājās
Pilsētas centrā vienā no piecstāvu mājas dzīvokļiem mūs pārsteidz diezgan iespaidīgs kontrasts. Automātiskā veļas mašīna, mikroviļņu krāsns, dators un briesmīga nekārtība. Nemazgātas logu rūtis, piemēslota grīda, nesaklātas gultas.
Dzīvokļa saimniece smaidot skaidro, ka Sergeja neesot mājās. Viņš paliekot internātskolā arī pa naktīm. Pati viņa strādā par vilciena pavadoni un mājas ir tikai reizi vairākās diennaktīs, tāpēc arī dzīvoklī valdot tāda nekārtība. Viņas puisēns pagājušā gada 29. februārī Rīgā universālveikalā «Centrs» nozaga šokolādi «Fazer».
Rīcību nenosaka materiālie apstākļi
Nepilngadīgie, kas dažādu iemeslu dēļ pastrādājuši noziegumus, aug ne tikai slikti nodrošinātās ģimenēs.
Aleksandrs dzīvo vienā no Pasta ielas mājām. Viņa ģimeni var atzīt pat par ļoti pārtikušu. Viņš pērn oktobrī ir tiesāts par iekļūšanu svešā dzīvokli un zādzību no turienes.
Kamēr inspektore iztaujā vecākus par zēna sekmēm skolā, uzvedību, moderns plakanekrāna televizora ekrāns projicē filmas «Titāniks» kadrus.
Zēnam ir nepastāvīgs raksturs
Sešpadsmitgadīgais Jurijs pirms diviem gadiem nozaga mopēdu. Viņa pārbaudes laiks ir beidzies, taču nepilngadīgo lietu inspektorei viņu reizēm vēl nākas apciemot. Zēnam ir nepastāvīgs raksturs, un tomēr var teikt, ka viņš ir labojies.
«Čiepšanas» kaite nepāriet
Kaspars ir dzimis 1987. gadā. Mamma vienmēr ir pūlējusies, lai dēlēnam nekas netrūktu. Tomēr viņš ne tikai zog, bet arī pastāvīgi melo. Vasarā viņš līdz pēdējam liedzās, ka būtu nozadzis savai skolotājai naudu, bet pēc mammas pliķa atzinās, ka tā ir pie viņa zeķē. Kasparam gluži kā žagatai patīk nejauši ieslidināt kabatā kādu spožu mantiņu vai monētu. Māte ir izmisumā.
Viņa nesaprot, kā palīdzēt. Dēls pastāvīgi melo, savas mantas atdāvina citiem, bet pats zog. Lai gan zēns šad tad neaiziet uz skolu, viņš kopumā mācās labi, un pēc dienasgrāmatā ierakstītajām skolotājas piezīmēm vienīgā vaina ir nolaidība un neuzņēmība.
Alkoholu lieto kopš bērnības
Vecā Mātera ielas mājā gribam sastapt septiņpadsmitgadīgo Edgaru, bet nedz viņš, nedz viņa vecāmāte durvis neatver. Nākas atstāt pavēsti par ierašanos inspekcijā. Edgars līdz deviņu gadu vecumam nodzīvojis Maskavā. Viņš ir pieradis pastāvīgi lietot alkoholu un tā ietekmē brīžiem kļūst neprognozējams.
Savukārt Valsts policijas dežūrdaļā mūs «sagaida» uz grīdas guļošs jaunietis. Viņa vārdu tā arī neizdodas noskaidrot, puisis ir pārāk piedzēries un tik vien spēj izstenēt, ka viņam esot piecpadsmit gadu un viņš dzīvo Vircavā. Policisti jauno cilvēku aizturējuši autoostā pie alus bāra. Uz policiju tiek izsaukti «ātrie», lai puisi ved uz slimnīcu «atpumpēšanai».
Strostēšana var būt arī novēlota
Sodīt par noziegumu var tikai tos, kas sasnieguši 13 gadu vecumu. Tādus pusaudžus sūta uz labošanas koloniju Alūksnē, kur sodu izcieš arī astoņi mazgadīgie likumpārkāpēji no Jelgavas.
Domājot par jaunākiem bērniem, atliek darīt visu iespējamo cerībā, ka viņi labosies. Ir bērni, kas saprot, ko pastrādājuši, un to nožēlo. Bet ir arī tādi, kas, galvas nodūruši, pacietīgi gaida, kad beigsies kārtējā strostēšana.
Pusnakts. RAF dzīvojamo namu masīvā pieci bērneļi kurina ugunskuru. Ieraudzījuši policijas darbiniekus, viņi dod kājām vaļu. kārtības sargi tomēr izrādās ātrāki.
Pārbijušies «sīči» nosauc savu dzīvesvietu adreses, un mēs viņus aizvedam pie vecākiem, kas par notikušo ir ļoti izbrīnījušies. Esot bijuši pārliecināti, ka viņu atvasītes jau sen rātni čuč.
