ANO Attīstības programmas projekta «Nepilngadīgo personu tiesvedības administrēšana» ietvaros šogad veikts pētījums «Alternatīvas brīvības atņemšanai nepilngadīgajiem – pašvaldību pieredze».
ANO Attīstības programmas projekta «Nepilngadīgo personu tiesvedības administrēšana» ietvaros šogad veikts pētījums «Alternatīvas brīvības atņemšanai nepilngadīgajiem – pašvaldību pieredze».
Tam tika izvēlētas pašvaldības, kurās nopietni strādā ar nepilngadīgajiem likumpārkāpējiem.
Pētījumā apskatīta arī Jelgavas pieredze.
Iniciatīvas, kas paredz ieviest alternatīvos sodus un pasākumus brīvības atņemšanai, neapšaubāmi saistītas ar pašvaldību lomas veicināšanu nepilngadīgo noziedzības novēršanā.
Nepilngadīgo noziedzības statistika
Gada laikā noziegumus mūsu valstī izdara ap 3000 nepilngadīgo, kas ir 16 – 17 procentu no visām noziegumus pastrādājušajām personām. Nepilngadīgo likumpārkāpēju skaits 10 gados palielinājies par 31 procentu. Beidzamo pāris gadu laikā katru piekto noziegumu Latvijā izdara nepilngadīgie 14 – 17 gadu vecumā, arī 14 – 15 gadu vecumā pastrādāto likumpārkāpumu skaits ir krietni liels.
Nepilngadīgajiem likumpārkāpējiem ir tendence noziegumus izdarīt grupās, kas veido divas trešdaļas no visiem nepilngadīgo noziegumiem. Savukārt vairāk nekā trešdaļu noziegumu izdara pusaudži, kas jau agrāk pārkāpuši likumu. Nepilngadīgie galvenokārt iesaistās zādzības – 69 procenti no visiem noziegumiem; tad ir laupīšanas – 6 procenti; huligānisms – 5 procenti.
2000. gadā nepilngadīgās personas visvairāk notiesātas Jelgavas (149), Liepājas (128), Rīgas Latgales priekšpilsētas (111) un Rēzeknes tiesās (108), vismazāk – Ludzas (7) un Kuldīgas (9) tiesās. Lielākā daļa nepilngadīgo tiek notiesāti nosacīti, ar brīvības atņemšanu – 21 procents. Beidzamo gadu laikā Latvija izpelnījusies gan starptautisku, gan pašmāju ekspertu kritiku par nepilngadīgo ilgo uzturēšanos pirmstiesas izmeklēšanā.
Alternatīvie sodi
Brīvības atņemšanas sodu jaunieši, kas izdarījuši noziegumus līdz 18 gadu vecumam, izcieš Cēsu audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem, bet jaunietes – Iļģuciema sieviešu cietuma nepilngadīgo nodaļā.
Alternatīvas brīvības atņemšanai nepilngadīgajiem ir audzinoša rakstura piespiedu līdzekļi (ARPL) un naudas sods vai piespiedu darbs. ARPL tiesa var piemērot personām vecumā no 11 līdz 18 gadiem.
No 16 gadu vecuma nepilngadīgo var saukt pie administratīvās atbildības, bet no 14 gadu vecuma – pie kriminālatbildības. Nepilngadīgo kriminālatbildībā ir dažas īpatnības: tiesa var atbrīvot no soda vai piespriest to nosacīti, abos gadījumos nosakot ARPL. Toties kriminālsodi nepilngadīgajiem neatšķiras no pieaugušo sodiem.
Pašlaik tiek strādāts pie tā, lai precizētu un papildinātu Latvijas likumdošanu nepilngadīgo likumpārkāpumos.
Pašvaldību atbildība
1998. gadā izdarītās izmaiņas Bērnu tiesību aizsardzības likumā paredz, ka likumpārkāpumu profilakses darbu ar bērniem veic pašvaldība sadarbībā ar vecākiem, izglītības iestādēm, Valsts policiju, sabiedriskajām organizācijām un citām iestādēm. Tomēr, tā kā šī funkcija pašvaldībām tika nodota bez sīkāka kompetenču skaidrojuma, prakse pašvaldībās liecina, ka daudzviet vadošā loma nepilngadīgo noziedzības profilaksē joprojām ir Valsts policijas Nepilngadīgo lietu uzraudzības dienestam.
Pašvaldībām darbā ar nepilngadīgajiem likumpārkāpējiem ir paredzēti šādi uzdevumi: likumpārkāpumu profilakses darbs; administratīvo pārkāpumu lietu izskatīšana; audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu izpildes uzraudzība; piespiedu darba kā soda veida organizēšana un izpilde.
Runājot par institūcijām, kas nodarbojas ar nepilngadīgajiem, labākā situācijā ir to pilsētu vietējās pašvaldības, kurās atrodas arī rajona pašvaldības centrs. Likumā noteikts, ka pašvaldībās ar nepilngadīgajiem jāstrādā sociālās palīdzības dienesta speciālistam, bāriņtiesai, sociālajam pedagogam, darbiniekam, kas atbild par piespiedu sodu, nepilngadīgo lietu inspektoram un rajona/pilsētas pašvaldībā arī bērnu tiesību aizsardzības inspektoram. Diemžēl daudzos pagastos šādu speciālistu trūkst.
Pēc atbrīvošanas no soda izciešanas iestādēm nepilngadīgais atgriežas savā pašvaldībā. Šā procesa organizēšanā un uzraudzībā ir iesaistītas sešas dažādas institūcijas. Tas liecina, ka šajā jautājumā nav lielas skaidrības, un, izdarot izmaiņas likumos, šī funkcija tiek nodota no vienas institūcijas otrai.
(Turpmāk vēl.)
