Straujās temperatūras svārstības līdz ar ūdeņu sasalšanu un kušanu radījušas bedres asfaltā uz ielām un ceļiem. Autovadītāji atzīst, ka Jelgavā un tās apkārtnē stāvoklis šķiet labāks nekā iepriekšējos gadus, tomēr tas vēl ir tālu no vēlamā.
Pašvaldības iestādes «Pilsētsaimniecība» vadītājs Andrejs Baļčūns skaidro, ka asfaltu bojā izkusušā sniega un ledus ūdens, ja vien tas netiek novadīts no ceļa klātnes. Tādēļ vajadzētu panākt, ka ielu asfalts ziemā ir sauss. A.Baļčūns aicina iedzīvotājus ziņot par bīstamajām bedrēm Jelgavas Pašvaldības operatīvās informācijas centram.2013. gadā apstiprinātais finansējums Jelgavas ielu ikdienas uzturēšanai ir 505 tūkstoši latu, no tiem pilsētas budžeta līdzekļi – 209 tūkstoši latu. Pārējo naudu piešķir Valsts autoceļu fonds un Satiksmes ministrija, kas līdzfinansē tranzīta ielu uzturēšanu. Pilsētas pašvaldība šogad piedalās arī divos ERAF līdzfinansētajos projektos – 4,6 miljonu latu vērtajā Driksas krastmalas sakārtošanā (pašvaldības līdzfinansējums 15 procentu) un 3,6 miljonu vērtajā Lietuvas šosejas rekonstrukcijā posmā no Rūpniecības ielas līdz Miera ielai (līdzfinansējums 46 procenti). A.Baļčūns atzīst, ka labā stāvoklī ir Jelgavas ielas, kurām pēc 2004. gada veikta pilnīga rekonstrukcija. Taču arī šādā gadījumā asfalta virskārtas atjaunošana būtu nepieciešama ik pēc 12 gadiem.Sūdzas Jaunsvirlaukā, Vilcē un ValgundēJelgavas novada Domes pārstāve Dace Kaņepone stāsta, ka pašvaldība seko līdzi ceļu stāvoklim. Taču, ņemot vērā ierobežotos līdzekļus, ļoti taupīgi un kritiski tiekot izvērtēta iespēja veikt būtiskus ceļu kvalitātes uzlabojumus. Jaunsvirlaukas un Vilces pagastos saņemtas iedzīvotāju sūdzības par valsts nozīmes ceļu stāvokli. Pērn pirmajā bedru lāpīšanai tika tērēti 14 tūkstoši latu, otrajā – 10 tūkstoši. Autovadītāji ir sašutuši par Dobeles – Bauskas ceļu, kur jau gadu gadiem bedrītes un bedres jāpārvar kā šķēršļu josla. Kaut arī ziemā asfalta bedres nelāpa, Valgundes pagastā kāda lielāka esot aizbērta ar grants – šķembu maisījumu. Jelgavas novadam valsts piešķirtā mērķdotācija pašvaldības autoceļiem šogad ir 298 tūkstoši latu, kas ir par 32 tūkstošiem mazāk nekā pērn. D.Kaņepone skaidro, ka Valsts autoceļu fonda līdzekļi pašvaldībā tiek sadalīti pa mēnešiem. Kad vairāk sniega un vairāk naudas aiziet ceļu tīrīšanai, vasarā bedru lāpīšanai atliek mazāk. Novada pašvaldības uzskaitē ir 1026 kilometri ceļu un 503 kilometri ielu, kā arī 73 tilti. Ozolniekos pievēršas Raubēnu industriālajai zonai Ozolnieku novada pašvaldībai 208 kilometru garo pašvaldības ceļu uzturēšanai šogad no autoceļu fonda piešķirti 78 tūkstoši latu. Salīdzinājumā ar 2008. gadu tas ir trīs reizes mazāk. Ozolnieku novads ielās un ceļos plāno ieguldīt ap 200 tūkstošus latu. «Tā kā krīzes gados finansējums ir būtiski samazināts, arī nepieciešamie ceļu uzturēšanas darbi tiek veikti ļoti pakāpeniski,» raksta pašvaldības pārstāve Evita Kairiša. 2013. gadā plānota Raubēnu ceļa rekonstrukcijas projekta izstrāde, gājēju celiņa izbūve Saules ielā, arī rekonstrukcija un gājēju celiņa izbūve Meliorācijas, Kastaņu, Stadiona ielā, gājēju pārejas izbūve pie pirmsskolas izglītības iestādes «Pūcīte», ērtākas autobusa pieturas izveide pie Teteles pamatskolas. Plānota arī apgaismojuma rekonstrukcija Tetelē, Brankās, Rencelēs un Garozā. Šoziem bijuši vairāki gadījumi, kad pēc iedzīvotāju saņemtās informācijas vairākas vietās bīstamās bedres aizbērtas ar šķembām.
