Piektdien Zemgales novada konferencē «Ceļā uz pilsonisku sabiedrību Latvijā» Naturalizācijas pārvaldes priekšnieces vietnieks Jānis Kahanovičs sniedza ieskatu pētījumā – aptaujā, kas veikta laikā no 1997. gada 20. novembra līdz 1998. gada 9. janvārim.
Piektdien Zemgales novada konferencē «Ceļā uz pilsonisku sabiedrību Latvijā» Naturalizācijas pārvaldes priekšnieces vietnieks Jānis Kahanovičs sniedza ieskatu pētījumā – aptaujā, kas veikta laikā no 1997. gada 20. novembra līdz 1998. gada 9. janvārim.
Pētījuma dati iegūti, intervijas veidā aptaujājot 1507 pilsoņus un 1502 nepilsoņus vecumā no 15 līdz 75 gadiem. Papildus 35 respondenti aptaujāti, lai noskaidrotu Latvijā dzīvojošo Krievijas pilsoņu viedokli.
Nevēlas emigrēt no savas dzimtenes
Viens no svarīgiem aptaujas secinājumiem: pēdējos gados ievērojami audzis to nelatviešu skaits, kas vēlas dzīvot brīvā un neatkarīgā Latvijā. Jānis Kahanovičs šo faktu vērtē kā labu bāzi sabiedrības veidošanai. 68 procenti nepilsoņu Latviju uzskata par savu dzimteni, bet 80 procenti pilsoņu un nepilsoņu jūtas cieši saistīti ar Latviju. Tikai viens procents pilsoņu un arī nepilsoņu atbildējuši, ka apsver iespējas aizbraukt no Latvijas.
Attieksmē pret pilsonības iegūšanu konstatēta gan vāji izteikta vēlēšanās naturalizēties, gan, no otras puses, negatīva attieksme pret nepilsoņa statusu. Lai arī Latvijas nepilsoņa pase ir pat informācijas satura un drošības ziņā augstāka līmeņa dokuments nekā pilsoņa pase, 60 procentiem nepilsoņu ir negatīva nostādne pret šo dokumentu. Tikai 15 procenti nepilsoņu ir saņēmuši nepilsoņu pases.
Lielākā daļa no nepilsoņiem vēlas, lai viņu bērni kļūtu par Latvijas pilsoņiem.
Atšķirīga attieksme pret Pilsonības likumu
82 procenti pilsoņu un 95 procenti nepilsoņu atbalsta viedokli, ka pirmām kārtām pilsonība būtu piešķirama bērniem, kas dzimuši Latvijā. Vairums pilsoņu (74 procenti) atbalsta arī viedokli, ka jaukto ģimeņu locekļiem, kur vienam no laulātajiem ir pilsonība, bet otram nav, būtu piešķirama pilsonība. Tomēr vienlaikus šādi uzskati netiek saistīti ar izmaiņām Pilsonības likumā, ko atbalsta tikai 28 procenti pilsoņu.
Pretrunas atklājušās arī, salīdzinot respondentu politisko izvēli ar viņu atbalstu ideoloģijām. Pilsoņu atbildes liecina, ka lielai daļai tuvāka šķiet sociāldemokrātiska ideoloģija, tomēr politiskā izvēle notiek par labu partijām ar konservatīvu ideoloģiju. Nepilsoņi abos gadījumos ir vairāk kreisi orientēti.
Neiesaistās sabiedriskajā dzīvē
Pētījuma dati liecina, ka Latvijas iedzīvotāji vāji iesaistās sabiedriskajā dzīvē. Tikai 25 procenti pilsoņu un 10 procenti nepilsoņu ir kādas sabiedriskas organizācijas biedri.
Tas nozīmē, ka pamatā cilvēki kontaktējas ar ģimenes locekļiem, draugiem, kolēģiem, bet viņi neveido jaunus sociālo kontaktu tīklus, kas paplašinātu viņu saikni ar citiem cilvēkiem, sekmētu viņu integrāciju Latvijas sabiedrībā, secina pētījuma veicēji.
Populārākās sabiedriskās organizācijas ir arodbiedrības (12 procenti pilsoņu un 5 procenti nepilsoņu), reliģiskās organizācijas un baznīcu draudzes (6 procenti pilsoņu un 2 procenti nepilsoņu), sporta un atpūtas organizācijas (4 procenti pilsoņu, 1 nepilsoņu).
Neuzticas valsts varas iestādēm
Politiskā uzticēšanās un ticība savas politiskās ietekmes iespējām ir būtiski sabiedrības integrācijas rādītāji. Pētījums rāda, ka Latvijā (pēc Baltijas datu nama informācijas arī citās Baltijas valstīs) ir raksturīga izteikta distance starp masām un augstākajām valsts varas struktūrām. Saeimai uzticas 21 procents pilsoņu un nepilsoņu, Ministru kabinetam 26 procenti pilsoņu un 22 procenti nepilsoņu. Politiskajām partijām no abu grupu pārstāvjiem uzticas aptuveni 10 procenti aptaujāto.
Cilvēki jūtas atsvešināti no varas struktūrām, tas arī mazina ticību tām, ierobežo kontaktus starp sabiedrību un līderiem. Ir izveidojušies kontaktu tīkli varas un ierindas cilvēku līmenī, taču ļoti vājas ir saites, kas savieno abus šos līmeņus, šādu secinājumu izdara pētījuma autori, kas aptaujā noskaidrojuši, ka tikai 9 procenti iedzīvotāju jūtas spējīgi ietekmēt procesus valstī.
Veicina divkopienu valsts veidošanos
Vairāk nekā 90 procenti aptaujāto uzskata, ka Latvijas iedzīvotājiem būtu brīvi jāpārzina latviešu valoda. Tomēr 79 procenti nepilsoņu atbalsta krievu valodas kā otras valsts valodas ieviešanu.
Aptaujas dati liecina, ka starp latviešiem un citu tautību piederīgajiem pastāv dažāda veida darba un citādu attiecību kontakti. Gandrīz katrā otrajā latviešu ģimenē ir citu tautību radinieki. Tajā pašā laikā tikai 6 procenti no nepilsoņiem atzīst, ka ar saviem kolēģiem latviešiem runā tikai latviski. 17 procenti runā vairāk latviski nekā krieviski, bet 76 procenti darbā runā galvenokārt krievu valodā.
Nepilsoņu vidū aptuveni 20 procenti atzīst, ka latviešu valodu nezina vispār, bet 47 procenti savas valodas zināšanas vērtē kā ļoti sliktas. Tajā pašā laikā 73 procenti nepilsoņu un 60 procenti pilsoņu no tiem, kuriem dzimtā valoda nav latviešu, izteikuši vēlēšanos uzlabot savas valsts valodas zināšanas.
Salīdzinot pilsoņu un nepilsoņu atšķirīgo attieksmi pret latviešu valodu, viņu piederības izjūtu Latvijai un latviešu valodas zināšanas, pētījuma autori secina, ka pašlaik pastāv vairāki divkopienu valsts veidošanos veicinoši apstākļi.
Aptaujas autori secina, ka nepilsoņu atbildēs jūtamā nespēja individuāli risināt ar pilsonības ieguvi saistītos jautājumus, nekonkrētība vēlmju izpausmē, kas zināmā mērā skaidrojama kā padomju režīma sekas, paver ceļu manipulācijai ar šo iedzīvotāju grupu.
Zemgales novada konference «Ceļā uz pilsonisku sabiedrību Latvijā», kur piedalījās politisko partiju, sabiedrisko organizāciju, valsts iestāžu, pašvaldības un izglītības iestāžu pārstāvji, apliecināja Naturalizācijas pārvaldes priekšnieces Eiženijas Aldermanes ievadā izteikto pārliecību, ka ir pēdējais laiks veidot nopietnu Valsts integrācijas programmu, kurai par pamatu kalpos arī pētījuma rezultāti un to apspriešanas laikā izteiktie priekšlikumi un ierosinājumi. Par vienu no integrācijas līdzekļiem un tās iedarbīgākajiem mehānismiem Eiženija Aldermane neapstrīdami uzskata naturalizāciju.
