Šķiet, jāsamierinās, ka dabā nepastāv tikai baltais. Prieks nav mūžīgs, un arī svētkos kāds allaž cenšas iemest karoti darvas, kas rezultātā visu sabojā. Gudrība būtu no tā melnuma izvairīties, uz ko ikreiz mudina arī atbildīgie dienesti. Nesēsties dzērušam pie stūres, parūpēties, lai svecītes Ziemassvētku eglītē neizraisītu ugunsgrēku un petarde Jaungada naktī netrāpītu tieši sejā. Tomēr vienmēr atrodas cilvēki, kuri tic – ar mani nekas ļauns nevar notikt! Par spīti visu iespējamo drošības robežu pārkāpumiem! To varējām pārliecināties arī šajā gadu mijā, kas pirmajā mirklī izskatījās gan apbrīnojami miermīlīga. Tikai divas brīvdienas. Patīkams laiks bez puteņiem, dziļiem sniegiem un lediem. Puslīdz mierīgs prāts, ka jaunajā gadā negaida lieli sociālekonomiski satricinājumi. Jaušams apzinīgums pirotehnikas un grādīgā lietošanā, par ko liecināja arī policijas pieticīgās negadījumu hronikas. Ja vien nebūtu traģiskā izņēmuma, kas šo gadu miju ierindojis asiņaināko vidū.Autoavārija Krāslavas novadā Jaungada naktī ir patiesi šokējoša, kad nogājis greizi viss iespējamais jeb izslēdzies veselais prāts. Tas taču nebūtu ļāvis septiņiem jauniešiem krustu šķērsu salīst vienā mašīnītē ar nodrillētām vasara riepām bez tehniskās apskates, kā arī spēkrata īpašniekam neceltos roka sniegt atslēgas nepieredzējušajam šoferītim bez tiesībām vadīt auto. Tomēr tā notika. Trīs meiteņu un četru puišu dzīve aprāvās upē, kur, nenoturoties asajā pagriezienā, iegāzās automašīna. Pāri palicis vien klusums, skaudras zaudējuma sāpes un neiespējamība jebko šajā lietā mainīt. Traģēdijā var lādēt gan likteni, gan nenokaisīto ledus kārtiņu uz ceļa. Var salikt brīdinājuma zīmes un barjeras straujajā līkumā. Tomēr pāri visam pēc notikušā mūsu sirdīs vajadzētu iesakņoties lielākai atbildībai citam pret citu. Arī melnais nav tikai melns.
