Centrālā statistikas pārvalde, tuvojoties Ziemassvētkiem, sagādājusi priecīgu ziņu.
Centrālā statistikas pārvalde, tuvojoties Ziemassvētkiem, sagādājusi priecīgu ziņu. Šā gada trešajā ceturksnī, salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo laika posmu, Latvijā sasniegts lielākais iekšzemes kopprodukta pieaugums Baltijas valstīs. Tas pie mums palielinājies par 9,1 procentu, Igaunijā, pēc sākotnējā novērtējuma, par 6,2 procentiem, bet Lietuvā, pēc provizoriskiem datiem, “tikai” par sešiem procentiem. Turklāt kopprodukta pieaugums no šā gada ceturkšņa palielinājies ik ceturksni.
Lai šī medus ziņa būtu pavisam salda, Centrālā statistikas pārvalde paredz, ka strauja Latvijas tautsaimniecības attīstība turpināsies arī šā gada ceturtajā ceturksnī, iekšzemes kopprodukta pieaugumam gadā sasniedzot astoņus procentus.
Kā tāda kāpuma arguments tiek minēta tendence palielināties apstrādes rūpniecības attīstības tempam, ES naudas straujam ieplūdumam, kas veicina tautsaimniecības izaugsmi. Finanšu ministrs Oskars Spurdziņš atzinīgi vērtē Latvijas iekšzemes kopprodukta straujo kāpumu, to saistot ar valdības (kuras?) realizēto politiku uzņēmējdarbības vides sakārtošanā. Ja viņš domā savu partiju, kas panāca uzņēmumu ienākuma nodokļa samazināšanu, tad tā nebūs taisnība. To aizstāvēja un samazinājumu panāca ar “mācītāju partijas” ekonomikas ministra Jura Lujāna palīdzību.
Šīs prieka vēsts sakarā ir tikai viens liels “godmanisks” “bet”. Centrālā statistikas pārvaldes iekšzemes kopprodukta aprēķina metodikā izslēgta inflācijas ietekme. Tas izsaka visu.
Vienlaikus ar vēlmi padižoties kaimiņu vidū nezin kāpēc neviens no ministriem nemeklē to, kāpēc šogad esam pēdējā vietā no visām ES valstīm inflācijas ziņā, kāpēc daudzās jomās esam atzīti kā šīs kopienas nabadzīgākā valsts.
Finanšu ministrs tagad skaidro, ka kopprodukta kāpums pierādījis, ka valdības (atkal jājautā – kuras) aktivitātes bijušas pareizas. Pieņemsim, ka tas tā ir. Tikai atkal jājautā, kāpēc nav apturēta inflācija kaut cik jēdzīgās robežās, kas iztikas minimuma grozu pacēlis līdz simts latu robežai. Tas, ka inflācija pēc Jaunā gada kāps, ir skaidrs jau tagad. Nākamā gada sākumā saskaņā ar iestāšanās ES sarunām grafiku jānotiek nākamajam degvielas akcīzes nodokļa palielinājumam. Tas gan nebūs tik liels kā pēc 1. maija, tomēr ikviens santīms pie degvielas litra cenas sadārdzinās pārvadājamo preču cenu, kas inflācijas riteni griezīs tik uz priekšu.
Nupat ar neiepriecinošu paziņojumu klajā nācis viens no Latvijas monopoluzņēmumiem “Latvijas gāze”. Tas nākamajā gadā sola dabasgāzes cenas celšanos par sešpadsmit procentiem. Iemesls esot Krievijas vēlme mums pārdodamās gāzes cenu pakāpeniski pacelt līdz līmenim, kuru viņi prasa Rietumeiropā. Kā tas ietekmēs siltuma un elektroenerģijas cenu, nav grūti prognozēt. Sabiedrisko pakalpojumu regulatora vadība gan mierina, ka vēl šo priekšlikumu vētīs. Nav gan īstas ticības, ka tas pilnībā izdosies. Ja vēl zināms, ka šā gada pirmajos deviņos mēnešos LG nopelnījusi teju deviņus miljonus latu un līdz gada beigām peļņa būs vēl lielāka, tad skaidrs, ka īstajiem īpašniekiem smuka naudiņa būs nodrošināta. Jāatgādina, ka LG lielākais akcionārs ir Vācijas koncerns “Ruhrgas Energie Beteiligungs AG”, kura īpašumā ir gandrīz puse akciju, un vēl Krievijas kompānijas “Gazprom” un “Itera Latvija”. Turklāt vācu kompānijā lielākā daļa akciju pieder tam pašam “Gazprom”. Loks apmests. Var sākt skaitīt peļņu uz mūsu lieliskās privatizācijas politikas drupām.
