Valsts kontrole dodas tuvāk sabiedrībai, apmeklējot reģionu iedzīvotājus, stāstot par savu darbu un lūdzot informēt par problēmsituācijām pašvaldībās
– Kādi secinājumi pēc tikšanās ar Jelgavas varu un iedzīvotājiem?
Pamatsecinājums – mūsu vizītes pašvaldībās noteikti ir ļoti noderīgas. Manuprāt, tikai diskutējot tiek sasniegts maksimāli pozitīvais efekts. Skaidrs, ka ir jautājumi un atšķirīgi viedokļi, bet tā varam nonākt pie maksimāli labākā risinājuma. Mēs turpināsim vizītes pašvaldībās un stāstīsim iedzīvotājiem par savu darbu. Šajā reizē Jelgavā ne tik daudz runājām par ieteikumu ieviešanu pēc revīzijām, bet turpmākajās reizēs to darīsim.
Jo biežāk runāsim un vairāk diskutēsim, jo vairāk attīstīsies savstarpējā uzticība un vēlme pārrunāt lietas.
– Vai varat secināt, ka pēc revīzijām Jelgavas pašvaldības aģentūrās un kapitālsabiedrībās uzlabojusies pārvaldība? Jūsu ieteikumi ir ieviesti?
Ieteikumu ieviešanas termiņi pēc Jelgavas pašvaldības kapitālsabiedrību revīzijām vēl nav beigušies. Bet, ņemot vērā to reakciju, kāda bija atsevišķiem kapitālsabiedrību vadītājiem, arī pēc revīzijas aizvien vērojama nepatika un izpratnes trūkums par to, ka kapitālsabiedrību līdzekļi nav gluži privāti līdzekļi. Tas mani biedē visvairāk, jo rada diezgan pamatotas šaubas, vai šādas kapitālsabiedrības vadītājs turpmāk spēs ar uzņēmuma līdzekļiem rīkoties tiesiski un ekonomiski.
– Faktiski visu kapitālsabiedrību vadītāji bija arī zālē, kur runājāt par revīzijām. Neizskatījās, ka viņiem būtu iebildes…
Jā, zālē tādu tiešām nebija, bet tādas izskanēja Saeimas Publisko izdevumu revīzijas komisijas sēdē, kur tieši skatījāmies Jelgavas kapitālsabiedrību darbību. Tur bija neizpratne, viņiem likās – tas ir normāli nerīkot iepirkumus un apmeklēt dārgus restorānus bez darba rezultāta. Tas pat likās bezmaz vai labi. Viņiem šķita normāli ierakstīt kapitālsabiedrības nolikumā, ka tās vadītājam par firmas naudu divreiz gadā jāpērk apģērbs. Tas liecina, ka ir lietas, kas jādara Valsts kontrolei. Jāvērš uzmanība, ka tā gluži nedrīkst rīkoties.
– Valsts kontrole nupat lepojās, ka pēc tās ieteikuma Saeima ieviesusi izmaiņas likumā, liekot obligāti izvērtēt to atbildīgo rīcību, kuru darbā pārkāpumus atraduši revidenti. Kā vērtējat Jelgavas vadības rīcību, pēc pēdējās revīzijas pāris firmu vadītājiem piemērojot rājienus un nelielu algas samazinājumu uz dažiem mēnešiem – tie ir adekvāti sodi?
Es laikam būtu skarbāka. Ja kapitālsabiedrības vadītājs arī pēc revīzijā konstatētā īsti nesaprot atšķirību starp privātajiem un kapitālsabiedrības līdzekļiem, manuprāt, viņu nevarētu atstāt un ļaut turpināt lietot šīs kapitālsabiedrības līdzekļus.
Bet saistībā ar grozījumiem likumā par izšķērdēšanas novēršanu – mēs nesamierināsimies ar institūcijas vadītāja iesniegto izvērtējumu par padoto atbildību. Mēs to ļoti rūpīgi analizēsim, informēsim par to sabiedrību, lai, kā jau demokrātiskā valstī, sabiedrība ir pirmā, kas vērtē, vai tādi amatpersonu darba izvērtējumi ir adekvāti. Protams, reakciju sabiedrībai iespējams paust vēlēšanās.
– Pēc plānošanas reģionu izrevidēšanas netieši izteicāties, ka tie būtu jālikvidē. Pastāvat vēl uz to?
Revīzijā pamatsecinājums nebija, ka reģioni jālikvidē. Mūsu uzskats – beidzot ir jāsaprot, ja izšķiršanās ir par to, ka plānošanas reģioni ir vajadzīgi, tiem jāsāk arī pildīt visas tās funkcijas, kas tiem noteiktas. Jāsasniedz mērķi, ka tie ir reģionu attīstības plānotāji, bet bez plānošanas dokumentiem tāds darbs nav iespējams. Ja ne, tad nu gan reģioni jālikvidē. Bet Valsts kontrole to atstāja izlemt atbildīgajām ministrijām un valdībai, nevis visu laiku spēlēties ar «jā» un «nē», it kā kaut ko darīt, bet it kā ne. Tas jau nav atsevišķs gadījums, tā ir visa plānošanas reģionu sistēma. Pašlaik Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija mutiski paudusi «jā», bet mēs kā Valsts kontrole ar to vien nesamierināsimies, mēs sekosim līdzi tam, vai mutiskais apsolījums transformēsies reālā darbībā, kas apliecinās, ka plānošanas reģioni Latvijā tiešām ir nepieciešami.
– Kad gaidāmas revīzijas, ko vizītes laikā par «saldo ēdienu» nodēvēja Valsts kontroles padomes loceklis Aivars Ērglis, solot auditēt arī iedzīvotājiem interesantākās kapitālsabiedrības – SIA «Jelgavas Nekustamā īpašuma pārvalde», SIA «Jelgavas ūdens» un SIA «Jelgavas komunālie pakalpojumi»?
Precīzi vēl nevaru pateikt, jo nākamā gada revīzijas plānojam, izvērtējot riskus visās nozarēs. Gada nogalē par to lemsim.
– Solāt arī plašu revīziju valsts atkritumu saimniecībā?
Jā, šī revīzija būs plaša, aptvers daudz pašvaldību, to sāksim jau maijā. ◆
Valsts kontroles vadības vizītē Jelgavā Domes konferenču zālē visas 70 sēdvietas bija aizņemtas un tika ienesti papildu krēsli, taču tos lielākoties aizņēma pašvaldības darbinieki, tajā skaitā to iestāžu un kapitālsabiedrību vadītāji, kuri tieši atbildīgi par pārkāpumiem, kas konstatēti pēdējās Valsts kontroles revīzijās. Taču viņiem tikpat kā nebija ko jautāt kontroles galvenajām personām – kontrolierei Elitai Krūmiņai (vidū) un padomes locekļiem Maritai Salgrāvei un Aivaram Ērglim. Kā ierosinājumi izskanēja ieteikums, kā rīcību ar pašvaldības līdzekļiem tās darbiniekiem padarīt ērtāku, ceļa zīmēs nenorādot konkrētas vietas, kurp braukts ar darba auto. Tam pretī kontrole atbildēja ar solījumu par jaunām revīzijām, kas vairākās nozarēs tieši Jelgavā «atstātas saldajam ēdienam».
