Naudas trūkuma spiestā bibliotēkas palikšana vecajā vietā invalīdiem rada neērtības.
Izvēršot redzes invalīdu rehabilitāciju un iesaistoties Eiropas Sociālā fonda un valsts atbalsta projektos, Latvijas Neredzīgo biedrības Jelgavas nodaļa radusi iespējas nomāt labākas telpas biroju ēkā vecajā slimnīcā Pulkveža Oskara Kalpaka ielā 16. Naudas trūkuma dēļ vecajā vietā palikusi biedrības bibliotēka, kuras uzturēšanu finansē valsts. Risinājumu Neredzīgo biedrības aktīvākie lasītāji domā meklēt, apelējot pie varas vīru un sievu godaprāta. Pirms piecdesmit gadiem, kad tika izveidota Latvijas Neredzīgo biedrības Jelgavas teritoriālā organizācija, tā izvietojās koka mājā ar malkas apkuri Filozofu ielā 5. Turpat izmitināja bibliotēku, nelielu ražošanas cehu, kas gan deviņdesmito gadu sākumā darbību izbeidza. Taču, izvēršot invalīdu rehabilitācijas programmas sadzīves un darba iemaņu pilnveidošanai, biedrības apdzīvotās telpas paplašinājās. Cer uz naudas piesaisti no projektiem«To, ka mums ir vajadzīgas lielākas un mūsdienīgākas telpas, sapratu jau pirms četriem gadiem, kad sāku vadīt biedrības nodaļu. Runāju par to ar Jelgavas pašvaldības, politisko partiju pārstāvjiem, tomēr risinājums neradās. Taču, iesaistoties ES un valsts atbalstītajā projektā «Sociālās rehabilitācijas pakalpojumu attīstība personām ar redzes traucējumiem Latvijā», mums radās līdzekļi, lai šo vajadzību apmierinātu,» stāsta biedrības Jelgavas nodaļas vadītāja Svetlana Sproģe. Viņa cer, ka pēc projekta beigām 2013. gadā parādīsies vēl kādas iespējas. Kopā ar citiem biedrības dalībniekiem S.Sproģe priecājas, ka nu vairs ziemā nenāksiet salt, gādāt malku un kurināt krāsnis, būs silta tualete un citas mūsdienīgas ērtības, kuru pietrūka vecajās telpās Filozofu ielā. Lasītāji nav mierāBiedrības bibliotēkai iespējas piesaistīt papildu naudu nav atrastas. Kultūras ministrijas valsts aģentūras «Latvijas Neredzīgo bibliotēka» direktora vietniece Silvija Miciuna teic, ka līdzekļi kultūrai jau tā tiek samazināti. Viņa visai skeptiski vērtē iespēju, ka tuvākajā laikā biedrības telpas un bibliotēka atkal varētu atrasties vienuviet. Telpu nomas maksas starpība biroju ēkā Pulkveža Oskara Kalpaka ielā 16 un Filozofu ielā 5 esot apmēram simt latu mēnesī, kas, pēc S.Miciunas domām, Jelgavas bibliotēkai ir šiem laikiem diezgan ievērojama summa. Viņasprāt, trīssimt metru starp biedrības vecajām un jaunajām telpām nav pārāk daudz. Aptaujātie redzes invalīdi Lilita Žilvinska un Guntis Zvīgulis tomēr uzskata, ka izveidojusies situācija nav normāla. «Mani mudina rakstīt uz Saeimas Sociālo lietu komisiju, Labklājības un Kultūras ministriju, lai bibliotēkai atrastos līdzekļi telpām jaunajā vietā,» teic G.Zvīgulis. Jelgavas Neredzīgo bibliotēku vidēji ik dienu apmeklē četri lasītāji, tostarp arī no Saldus, Bauskas un Dobeles puses. Biedrībai jau pusotru mēnesi atrodoties atšķirti no bibliotēkas, lasītāju skaits esot sarucis par apmēram desmit procentiem.
