Vairāki māju vecākie konstatējuši neatbilstības maksā par savulaik veikto siltummezglu uzstādīšanu pilsētas daudzdzīvokļu mājās un vēlējušies noskaidrot faktisko situāciju. Pagaidām tas nav izdevies.
Vairāki māju vecākie konstatējuši neatbilstības maksā par savulaik veikto siltummezglu uzstādīšanu pilsētas daudzdzīvokļu mājās un vēlējušies noskaidrot faktisko situāciju. Pagaidām tas nav izdevies.
Māju vecākie centušies tikt pie skaidrības ar sabiedriskās organizācijas “Latvijas Iedzīvotāju apvienība” Jelgavas nodaļas starpniecību. Tās vārdā rakstīts iesniegums Jelgavas Policijas pārvaldei, lai tā pārbaudītu iespējamos pārkāpumus. Policija atzinusi, ka noziedzīgs nodarījums nav noticis, un krimināllietu nav ierosinājusi.
Atbildes satilpušas vienā lappusē
Policijas pārvaldes Kriminālpolicijas priekšnieka Saulveža Šalājeva un Ekonomikas policijas nodaļas sevišķi svarīgu lietu inspektora S.Pokotinska parakstītajā lēmumā norādīts uz pārbaudē konstatēto siltummezglu uzstādīšanu pilsētas siltumapgādes sistēmas rekonstrukcijas gaitā un Domes lēmumu par siltummezglu iegādei un uzstādīšanai izmantotās naudas atmaksu. Pārbaudē nav gūta informācija, ka no dzīvokļu īpašniekiem par darbiem nauda iekasēta arī pēc tam, kad faktiski līdzekļi bija nomaksāti.
Lēmums pieņemts, pamatojoties uz sarakstē ar Nekustamā īpašuma pārvaldi (NĪP) un siltumapgādes uzņēmumu saņemto informāciju. Tajā norādīts, ka NĪP atteikusies izsniegt pieprasīto informāciju par to, vai iedzīvotājiem ir atmaksāta nepamatoti iekasētā nauda par siltummezglu uzstādīšanu, jo datu apkopošana ir darbietilpīga. Atteikums pamatots arī ar personu datu aizsardzību. Proti, sniedzot informāciju Valsts policijai, valsts amatpersona bez personas (iedzīvotāja) piekrišanas to nedrīkst izpaust trešajām personām (domāts – iedzīvotāju apvienības pārstāvis).
NĪP policijai sniegtās atbildes uz septiņiem jautājumiem ietilpušas vienā lappusē, tās ir īsas un koncentrētas. Norādīts, ka apsaimniekotājs strādājis atbilstoši 1998. gada 12. februārī pieņemtajam Domes lēmumam par naudas līdzekļu, kas izmantoti siltummezglu iegādei un uzstādīšanai, atmaksu. Montāžas darbu izmaksas precizētas 2000. gadā. Uz jautājumu, vai bijuši gadījumi, kad dzīvokļu īpašnieki par darbiem turpināja maksāt arī pēc tam, kad faktiski jau bija samaksāts, NĪP raksta, ka informācijas apkopošanai nepieciešams papildu laiks, jo apsaimniekotājs apkalpo 15 122 abonentus.
Iedzīvotāji turpinās skaidrības meklējumus
Māju vecākie un iedzīvotāju apvienības pārstāvis Aivars Blūmfelds domā, ka pārbaude pēc būtības nav veikta. Policijas rīcībā bijis pietiekami materiālu krimināllietas ierosināšanai. Piemēram, NĪP paziņojuma kopija 4. līnijas 3. mājas iedzīvotājiem liecina, ka nama siltummezgla celtniecības un montāžas darbu izmaksas ir 1247,70 latu. Savukārt māju vecāko rīcībā nonākušie dati par siltummezglu izmaksām un termiņiem 261 pilsētas daudzdzīvokļu namā liecina, ka darbu kopējās izmaksas 4. līnijas 3. mājā ir 954 lati. Izmaksu starpība – 293 lati – ir pietiekams pamats, lai ierosinātu krimināllietu, pieprasītu un iegūtu no apsaimniekotāja un siltumtīkliem konkrētu informāciju, operatīvi un objektīvi noskaidrotu lietas apstākļus. Šos apsvērumus iedzīvotāju apvienības pārstāvis darījis zināmus Policijas pārvaldes Kriminālpolicijas priekšniekam.
Māju vecākie arī uzskata, ka NĪP pieprasītie dati nav saistāmi ar likumu par fizisko personu datu aizsardzību, jo šajā gadījumā bija svarīgi noskaidrot nevis katra konkrētā iedzīvotāja jeb NĪP abonenta, bet katras daudzdzīvokļu mājas maksājumus. Savukārt dati par siltummezglu montāžas darbu izmaksām pilsētas mājās atklāj arī citas neskaidrības. Nav saprotams, kā namā, kura platība sasniedz 4777 kvadrātmetrus, siltummezgla montāžas darbi var izmaksāt 954 latus, savukārt mājā 546 kvadrātmetru platībā – 2244 latus. Policija to nav ņēmusi vērā.
Iedzīvotāju apvienības pārstāvim Policijas pārvaldes pieņemto lēmumu bija tiesības pārsūdzēt pilsētas virsprokuroram Auseklim Granītam. Noteiktajā laikā tas nav izdarīts. Māju vecāko un iedzīvotāju grupa skaidrības meklējumus apņēmusies turpināt. Tiesa, iegūt informāciju no NĪP un siltumapgādes pakalpojumu sniedzēja neesot viegli.
Vajadzīgi konkrēti fakti un dokumenti
Jelgavas Policijas pārvaldes Kriminālpolicijas priekšnieka vietnieks Ekonomikas policijas nodaļas priekšnieks Gundars Nordmanis “Ziņām” atgādināja, ka pārbaude veikta vecā Kriminālprocesa kodeksa 109. panta kārtībā un apstiprinājums noziedzīgam nodarījumam nav gūts. Arī pilsētas prokuratūra lēmumu noteiktajā termiņā nav apstrīdējusi, tātad tas bijis likumīgs. Iesnieguma rakstītājam situācija izskaidrota, norādīts uz konkrētu faktu, izcelsmi apliecinošu dokumentu nepieciešamību. Protams, cipari aprēķinos izrādījušies atšķirīgi, taču iesniegtos papīrus nevar nosaukt par oficiālu dokumentu. Nebūdams pret iedzīvotāju apvienībām, G.Nordmanis norāda, ka ar cilvēku, kura vienīgais arguments ir “jūs jau šajā lietā nestrādāsiet, bet, ja sāksiet strādāt, pats vairs šeit nestrādāsiet”, ir grūti runāt. Neesot pārliecības, vai iesniedzējs izpratis, ka nepieciešami fakti, ko pārbaudīt, ar aizdomām vien, ka kaut kas nav kārtībā, nepietiek, lai izdarītu secinājumus.
G.Nordmanis pieļauj, ka pie jautājuma, kas skar nesakritības maksājumos par siltummezglu montāžu, Ekonomikas policija atgriezīsies, kad būs konkrēti fakti, ko pārbaudīt. Viņš uzsver, ka jaunais Kriminālprocesa likums, kas nule stājies spēkā, samērā strikti nosaka, uz kāda pamata uzsākams kriminālprocess un pārbaudes. Ekonomikas policijai pēc tā būs vieglāk strādāt. Ja iesniegums būtu skatīts atbilstoši jaunajām normām, iespējams, policija būtu pieņēmusi citu lēmumu. G.Nordmanis aicina māju vecākos un iedzīvotājus, kuru rīcībā ir konkrēta informācija, vērsties pie viņa un risināt jautājumus nepastarpināti un juridiski kompetenti, jo katrā namā situācija ir atšķirīga. “Mēs uzklausīsim, ja saskatīsim noziedzīgas pazīmes, būs iemesls pārbaudei, kriminālprocesa uzsākšanai.” Protams, mūsu valsts apstākļos jārēķinās, ka process (dokumentu revīzijas u.c.) var ievilkties gadiem, tomēr tas būs sākts. Ja neatbilstības apstiprinātos vienā divās mājās, būtu pamats pārbaudīt procesu visā pilsētā.
Par telpu izmantošanu – nomas maksa
Policijas pārvaldes veiktā pārbaude atklāj arī kādu citu faktu. Proti, policija NĪP uzdevusi jautājumu, vai siltumtīklu uzņēmums un tā nomnieks SIA “Jelgavas koģenerācija” maksā daudzdzīvokļu ēku īpašniekiem vai apsaimniekotājiem maksu par telpu izmantošanu, kurās uzstādīti automātiskie siltummezgli; kāpēc netika noslēgts līgums par minēto telpu izmantošanu, netika iekasēta nauda par telpu iznomāšanu. NĪP valdes loceklis Juris Vidžis atbild, ka dzīvokļu īpašnieku kopība apsaimniekotāju nav pilnvarojusi veikt minētās darbības.
Māju vecākie atzīst, ka apsaimniekotājs dzīvokļu īpašniekus par šo iespēju nav informējis. Arī sapulcēs ar māju vecākajiem jautājums nav skatīts. Tas kārtējo reizi apliecinot, ka apsaimniekotājs nedarbojas iedzīvotāju interesēs. Līdzīgi rīkojas arī pašvaldība: lai gan likums paredz, ka tai jāievēro attiecīgās administratīvās teritorijas iedzīvotāju intereses, ikdienā notiekot otrādi. Proti, sapulcēs skaidrots, ka pēc tam, kad būs atjaunota siltumtīklu uzņēmuma maksātspēja, iedzīvotājiem būs iespēja uzstādītos siltummezglus izpirkt. J.Vidžis uz iebildēm par veiktajām izmaksām norādījis, ka nauda iekasēta par siltummezglu izbūves un montāžas izmaksām, bet siltummezgli ir siltumtīklu īpašums, ko tagad nomā “Jelgavas koģenerācija”. Iespējams, doma par siltummezglu izpirkšanu radusies tāpēc, lai Jelgavā nebūtu jāaplūko jautājums par telpu izmantošanu siltummezglu vajadzībām.
Vairāki māju vecākie “Ziņām” pauduši, ka dzīvokļu īpašniekiem bez kavēšanās jāpieņem lēmums un jānosaka maksa par telpu iznomāšanu siltummezglu vajadzībām. Pašvaldība uzņēmumu iznomājusi privātai firmai, kam saskaņā ar līgumu ir dotas neierobežotas peļņas iespējas. Pašlaik faktiski atsevišķā siltummezglu telpa ir atsavināta, iekārta atrodas aiz slēgtām durvīm, pat energopārvaldniekam ir ierobežotas iespējas pie tās piekļūt.
Duāla situācija joprojām saglabājas
G.Nordmanis uz jautājumu par nomas maksas noteikšanu atzina, ka, pēc NĪP atbildes spriežot, tāda iespēja pastāv, bet detalizēti tūlītēju atbildi atturējās sniegt, jo nepieciešama iedziļināšanās likumos. NĪP vadītājs J.Vidžis lūdza jautājumus oficiāli nosūtīt pa faksu. Par viņa atbildi informēsim pēc tās saņemšanas. Domes izveidotās Siltumtīklu uzraudzības padomes valdes loceklis Harijs Veģeris teica, ka institūcija pagaidām nav sākusi strādāt, tāpēc viņam nav ko komentēt.
Domes izpilddirektora vietnieks V.Ļevčenoks iespēju iekasēt nomas maksu nosauca par iedomām un filosofiju un uzsvēra, ka nav likuma, kas ļautu iedzīvotājiem noteikt nomas maksu, jo siltummezgli domāti siltumpiegādes un karstā ūdens nodrošināšanai konkrētajā mājā. Tas būtu tāpat kā prasīt maksu no “Latvenergo” vai Latvijas Gāzes par viņu pievadu izvietošanu namā. Deviņdesmito gadu sākumā šādas pretenzijas parādījušās, taču valdības līmenī tās atzītas par nepamatotām. Sarunas gaitā izpilddirektora vietnieks norādīja arī uz nepietiekami sakārtotajiem likumiem.
Uz jautājumu, kāpēc tādā gadījumā NĪP vadītājs atsaucas uz pilnvarojuma trūkumu, V.Ļevčenoks nemācēja atbildēt, pieļaujot, ka, NĪP tā “atrakstījusies”. Izpilddirektora vietnieks skaidroja, ka Jelgavā kopš siltumapgādes projekta realizācijas izveidojusies cita situācija un siltummezgli atrodas siltumapgādes uzņēmuma, nevis mājas īpašnieku vai apsaimniekotāju pārziņā. Citās pilsētās šīs iekārtas iegādājās un uzstādīja māju apsaimniekotāji vai īpašnieki. Lai nebūtu domstarpību, “Jelgavas koģenerācija” ar laiku siltummezglus, ņemot vērā nolietošanās procentu un par montāžu veiktos maksājumus, varētu pārdot konkrēto namu iedzīvotājiem.
Protams, būtu loģiski, ja jau no sākuma jautājums tiktu risināts šādi, taču Dome toreiz lēma citādi. Tagad pašvaldībai par to jācieš. Duālā situācija neskaitāmas reizes skaidrota, taču māju vecākajiem un iedzīvotājiem par to joprojām nav pilnīgas izpratnes. V.Ļevčenoks pieļauj, ka, pieprasot nomas maksu, siltumapgādes pakalpojuma sniedzējs to iekļaus tarifā, līdz ar to ieguvuma nebūs.
Atšķirīga situācija siltummezglu sakarā Jelgavā izveidojusies arī tajā ziņā, ka rekonstrukcijas projekta gaitā uzstādīto siltummezglu izbūves un montāžas darbus apmaksāja iedzīvotāji, bet par siltumtīklu uzņēmuma uzstādītajiem siltummezgliem pēc 2001. gada, piemēram, RAF dzīvojamā masīvā, “Rimidal V” apsaimniekotajās mājās, no iedzīvotājiem maksājumi netika iekasēti. Par to – kādā no nākamajiem “Ziņu” numuriem.
