Tuvojas jaunais, 1998. gads. Visa valsts, arī Jelgavas iedzīvotāji ir svētku noskaņojumā un ar cerībām gaida ko labāku un gaišāku.
Tuvojas jaunais, 1998. gads. Visa valsts, arī Jelgavas iedzīvotāji ir svētku noskaņojumā un ar cerībām gaida ko labāku un gaišāku. Izskanējušas lepnas balsis par veiksmīgi pieņemto 1998. gada bezdeficīta valsts budžetu, skaļi jo skaļi tiek skandēts par finansējuma pieaugumu gandrīz visām tautsaimniecības nozarēm. Arī par to, ka Saeima veselības aizsardzībai papildus iedalījusi 500000 latu jeb 20 santīmu uz katru iedzīvotāju. Taču nekur netiek runāts par to, ka veselības aizsardzības kopīgais finansējums 1998. gadā ir mazāks par finansējumu 1997. gadā. Veselības aprūpe ir vienīgā nozare valstī, kurai 1998. gadā ir paredzēts finansējuma samazinājums. No 1998. gada 1. janvāra paaugstināsies cenas elektroenerģijai un degvielai, kas tūlīt paaugstinās veselības pakalpojumu izmaksas. Taču nauda šo paaugstinājumu segšanai nav paredzēta.
Tas nozīmē, ka būs jāatbrīvo no darba vismaz 10 procentu palīgpersonāla, pieci procenti māsu un ārstu. Tātad slimnīcā pasliktināsies slimnieku kopšana un arī ārstēšana. Neizbēgami samazināsies ārstnieciskās palīdzības apjomi. Ja slimnieks nebūs spējīgs maksāt par ārstēšanu, tad būs jāgaida, līdz pienāks viņa rinda saņemt slimokases apmaksāto palīdzību.
Stāvokli nākamajā gadā saasinās arī nesaskaņotība stacionārās ārstnieciskās palīdzības sniegšanā Jelgavā un rajonā, kā arī visā Zemgales novadā. Atliek vien cerēt uz jauno padomju un esošo domju gaišajiem prātiem.
Kā uz šā fona izskatāmies mēs?
Jelgavā un rajonā iedzīvotāju skaits samazinās: pilsētā dabīgais pieaugums ir mīnus 2,8, rajonā – mīnus 5,2, rēķinot uz 1000 iedzīvotājiem (Latvijā vidēji – 4,2).
Pilsētas slimnīcā no 100 iedzīvotājiem hospitalizēti 26, rajonā – mazāk par diviem (Latvijā – 21). Pilsētas slimnīcā ir 416 gultu un noslogojums ir 74 procenti, rajona slimnīcā – 150 gultu un noslogojums 63 procenti (Latvijā – 76). Vidējais slimnieka ārstēšanas laiks pilsētā – deviņas dienas, rajonā – vairāk par 14 dienām. Mirstības rādītājs pilsētas slimnīcā ir 2,41, un tas ir mazāks nekā rajonā un vidēji valstī. Šo skaitli ļoti ietekmē slimnieku sastāvs – augstāks tas ir terapeitiskā profila nodaļās un tur, kur ārstējas vecāka gadugājuma cilvēki.
Gultas pilsētas un rajona slimnīcās nav pilnībā noslogotas, un to ir par daudz. Nenoslogoto gultu uzturēšana prasa papildu līdzekļus, bet nākamgad to būs vēl mazāk.
Pašvaldības kā slimnīcu īpašnieces ir grūtas izvēles priekšā: uzturēšanai trūkst naudas, slēgt tā kā negribas. Situāciju vēl grūtāku padara tas, ka nav skaidrības ārstniecības un sociālās palīdzības dienestu sadarbībā. Valstī vispār nav skaidras veselības stratēģijas.
Novēlu visiem jelgavniekiem gan pilsētā, gan rajonā labu un stipru veselību, gaišus un priecīgus Ziemassvētkus un daudz laimīgāku un labāku Jauno gadu!
