Tas, ka jauna mēneša sākumā tautu atkal «iepriecina» augstāks inflācijas procents, jau ir ierasts.
Tas, ka jauna mēneša sākumā tautu atkal “iepriecina” augstāks inflācijas procents, jau ir ierasts.
Toties pārāk muļķīga izklausās divkosīgā ministrēnu taisnošanās un teju visas vainas velšana uz administratīvi regulējamajām cenām, kas “uzpūtušās” ne bez pašu svētības, un milzu virspeļņas kāru tirgotāju rijību. Nemaz nerunāsim par svepstošajiem aicinājumiem taupīt, atteikties no jauniem braucamajiem un citām izpriecām, naudas līdzekļu bāšanu zeķēs un birdināšanu banku kontos pasludinot bezmaz par katra šīs valsts iedzīvotāja svētu pienākumu.
Tajā pašā laikā dažādu ministriju klerku armija bez mazākajiem sirdsapziņas pārmetumiem un reālām atskaitēm savu kuņģu un iepirkumu grozu piebāšanai no gandrīz 1200 “dienesta” kredītkartēm tērē latu tūkstošus, lai gan pašiem no šiem līdzekļiem nepieder ne santīma. Savukārt Valsts kontrole runā skaidru valodu – no valsts naudas apmaksātas “sadarbības pusdienas” ir nekas cits kā vairāku iestāžu vadītāju pasēdēšana, gluži kā blakus kabinetos strādājošu darbinieku kopīgs “pīrādziņu vakars”. Nākamās Gaismas pils vietā vēl knapi ticis norobežots būvlaukums, kad projekta “pārraugi” jau pilnā sastāvā bez vajadzības lidinājušies komandējumos un saskandinājuši glāzes prezentācijās. Kam par godu tās rīkotas? Buldozera iedarbināšanai?
Šādas cūcības no kundziņu puses jau nav nekas jauns – lišķīgi smaidiņi, mākslotas rūpju rievas galvas vai muguras smadzenēs un aicinājumi ekonomēt, kamēr pašu roķeles nesmādē pa labi un pa kreisi mest latus jo lielā skaitā. Vai šāda liekulības paraugstunda būs paraugs taupībai, par to gan ļoti jāšaubās.
