Ko gan viņi visu būtu izdarījuši, ja viņus netraucētu oponenti Saeimā un ārpus tās. Pensionāri, represētie, zemnieki, bezdarbnieki, skolotāji, pašvaldības ar saviem piketiem, mītiņiem, arī inteliģenti regulāri aprej valdību.
Ko gan viņi visu būtu izdarījuši, ja viņus netraucētu oponenti Saeimā un ārpus tās. Pensionāri, represētie, zemnieki, bezdarbnieki, skolotāji, pašvaldības ar saviem piketiem, mītiņiem, arī inteliģenti regulāri aprej valdību.
Valdība tagad nezina, ko paturēt pašiem, ko dāvināt ārzemniekiem, ka tikai nepaliek tiem briesmoņiem sociķiem, tie var sadalīt vai vispār nedalīt minēto liekēžu labā.
Tie paši pensionāri, sajūsminājušies par lielo pensijas pielikumu, nesa to dāvināt premjeram. Vai cilvēks, kam mājā ir ar triju valstu starpniecību iegādātas tualetes iekārtas, pieņems tik niecīgu devumu sērkociņus, ābolus un zupas kaulus? Pensionāri savu devumu atstāja kaudzītēs pie Ministra kabineta ēkas.
Skolotāji un pašvaldību pārstāvji piketēja pie Saeimas nama. Tiem varēja atmaksāt likvidēt tiešvēlētās rajonu padomes, lai nedomā, ka rajons ir valsts daļa, kur var rīkoties pēc iedzīvotāju vēlēšanās. Represētie ar savu 16., 25. martu un 14. jūniju nepārtraukti atgādina, ka represijas vēl nav beigušās. Vēl visādi ropažnieki, vaiņodnieki, vides sargi, nepārtrauktā inteliģentu kunkstēšana par aplamībām, nemitīgā taujāšana, kur palikuši miljonu miljoni, kāpēc nav izdarīts solītais?
Kā gan lai cilvēkiem ieskaidro, ka miljons vienās rokās ir miljons, bet sadalīts katram neiznāk ne lats.
Kāpēc Krisbergu par nepilnu miljonu iesēdina, bet tie, kam pilni miljoni, tautas vārdā dibina partijas sevis aizstāvēšanai?
Ko gan valdošie nebūtu izdarījuši, ja nebūtu to oponentu, taujātāju un kārtējo vēlēšanu!
