Pirms kāda laika pasaules lielvalstis izteicās, ka Latvijā, gluži tāpat kā citviet Austrumeiropā, varētu notikt vērienīgas naudas atmazgāšanas operācijas, izmantojot vietējās bankas..
Pirms kāda laika pasaules lielvalstis izteicās, ka Latvijā, gluži tāpat kā citviet Austrumeiropā, varētu notikt vērienīgas naudas atmazgāšanas operācijas, izmantojot vietējās bankas, taču, tā kā konkrētu faktu par to nebija, mūsu valstsvīri nekādus “mērus nepieņēma”. Vismaz atklātībā nav nonākuši fakti, kas liecinātu, ka ir izjaukti naudas atmazgāšanas darījumi. Diemžēl šī nezināšana vai pasīvā rīcība novedusi pie visai bēdīga iznākuma – pagājušajā nedēļā ASV Valsts kase paziņoja, ka šī lielvalsts pārtrauc VEF bankas un Multibankas kontu apkalpošanu savā zemē un iesaka tāpat darīt tām valstīm, kas vēlas turpināt sadarboties ar ASV. Šādas rīcības iemesls – nosauktās bankas ļāvušas caur saviem kontiem veikt naudas atmazgāšanas darījumus. Pirmajā mirklī visi par šādu paziņojumu bija šokēti, un vajadzēja paiet kārtīgam laika posmam, lai šī informācija tiktu “sagremota”.
Tikai tagad izdevies sagaidīt kādu reakciju no mūsu valdības – šonedēļ plānots nosūtīt notu ASV, pieprasot izklāstīt tās Valsts kases rīcības iemeslus un faktus, kas pierādītu “abižoto” banku saistību ar naudas atmazgāšanu. Var teikt, ka cīņa starp abām bankām un ASV ir sākusies. Speciālisti uzskata, ka diez vai lielvalsts Valsts kase būtu tā rīkojusies, ja tās rīcībā nebūtu neapgāžamu pierādījumu, taču, kāds būs šā cīniņa rezultāts, atkarīgs no tā, vai apvainotās bankas ievērojušas spēles noteikumus, tas ir, bankām par aizdomīgiem darījumiem caur to kontiem jāziņo kontroles organizācijām. Ja bankas to būs darījušas attiecībā uz naudas plūsmu, kas likusies aizdomīga ASV, tad viņu vainas notikušajā nebūs. Šādā situācijā varētu runāt par kontrolējošo institūciju un arī valdības vainu vai bezdarbību.
Kāds būs spēles ASV : Multibanka un VEF banka rezultāts, varēsim uzzināt tajā brīdī, kad ASV atklās tās rīcībā esošos faktus. Savukārt, vai mūsējie gūs plus punktus, būs atkarīgs no tā, vai par konkrētajiem darījumiem ticis ziņots. Ja ne, diemžēl būs jāizsaka līdzjūtība abām bankām, jo viņu eksistence tiks apdraudēta – nevar izslēgt bankrotu vai licences anulēšanu. Ja jā, tad dažs labs varētu zaudēt savu iesildīto krēslu. Vēsture rāda, ka šādas situācija novedušas pat līdz valdības nomaiņai. Cerams, pie mums tik karsti neies.
Taču bankas jau tagad daļu vainas mēģina uzvelt valdībai, kas liekot sprunguļus aizdomīgu darījumu pārbaudes mehānismā. Tā, piemēram, pērn Iekšlietu ministrija sešas reizes paaugstinājusi samaksu par informācijas saņemšanu, kas nepieciešama, lai bankas varētu veikt kontroli par aizdomīgas personas vai firmas darbību. Protams, tas ir labs veids, kā papildus nopelnīt, jo bankas pārbaudi veic tik un tā, taču diez vai izmaksas ir tā palielinājušās, ka tik apjomīgi jāpaaugstina pakalpojumu cenas.
Saprotams arī tas, ka bankas ļoti interesē peļņa, taču, domājot perspektīvā, reti kura ir gatava iesaistīties darījumos, kas varētu sagraut tās reputāciju. Šoreiz ASV paziņojums izdarījis sāpīgu triecienu abām bankām, jo, piemēram, šajā nedēļā Multibanka aktīvos zaudējusi astoņus miljonus. Atliek vien cerēt, ka pēc faktu atklāšanas viss nostāsies savās vietās un zem cirvja netiks kāda cita Latvijas komercbanka. Mācība būs vērtīga visiem – risks, palīdzot likumpārkāpējiem, neatmaksājas, jo kā bumerangs var ķert pašu metēju.
