Masu saziņas līdzekļi labprāt uztver katru ziņu par saslimšanu ar infekcijas slimībām, publicē tās un cenšas palīdzēt sameklēt vainīgos.
Masu saziņas līdzekļi labprāt uztver katru ziņu par saslimšanu ar infekcijas slimībām, publicē tās un cenšas palīdzēt sameklēt vainīgos. Tad vislielākā uzmanība tiek pievērsta sanitāro prasību ievērošanai produktu uzglabāšanā un pagatavošanā. Kaut arī ne vienmēr tiek atrastas kļūdas, tomēr vainīgā lomu lielu tiesu atstāj pārdevējam, pavāram vai ražotājam kādā kombinātā.
Patērētāji parasti paliek malā, aizdomu neskarti. Viņi netiek vainoti.
Savā ilgajā ārsta infekcionista praksē, kad mans darbalauks bija infekcija un bakterioloģija, vēlāk arī sanitārija, es sastapos ar daudziem masu saindēšanās gadījumiem. Sīki, patiesi skrupulozi izmeklējot šo nelaimju cēloņus, daudzkārt atklājās, ka vainīgi bija paši patērētāji! Tagad, lasot prātojumus avīzēs, man ik reizes rodas šaubas par to pamatotību. Piemēram, no olām ir ļoti «jābīstas» – ne tikai no to satura nepietiekamas termiskas apstrādes, bet arī no olu čaumalām. Vai ir kāds, kas par to domā? Zināms taču, kādu ceļu ola iziet pirms izdēšanas, – cik putna zarnu mikrobu palika uz it kā tīrās čaumaliņas? No veikala atnes olas kulītē, vai ik reizes to izmet? Kas notiks, ja šai kulītē – «tīrā, dzidrā» – uzglabās maizi vai cepumus?
Kādu lomu saslimstībā spēlē namamātes rokas? Ja olas no kulītes pārliek ledusskapī, bet rokas nenomazgā un tūliņ ķeras pie maizes sagriešanas, vai vainīgs būs maizes kombināts, ja ģimenē vairāki saslims ar caureju?
Ja kāda māte vasaras sestdienā nopērk torti ar krējumu, lai pirmdienas rītā aiznestu uz bērnudārzu un pacienātu grupas mazuļus un personālu, bet pēc tam sākas īsta masu saindēšanās, kas vainīgs? Vai jāatbild konditorejas ceham, kas skaidri norādījis 24 stundu izlietošanas laiku, vai laipnajai mātei, kura torti glabāja 48 stundas nevis ledusskapī, bet «iespējami vēsā vietā»?
Kādā slimnīcā sākas caureja gan bērniem, gan pieaugušajiem un galvenais infekcijas avots izrādās kopējās lietošanas telefona klausule. Kāds to ar inficētām rokām notraipījis, pēc tam daudzi to lietojuši, pirms ēšanas nemazgājot rokas, pēc tam slimību pārnesuši arī uz bērniem. Kas vainīgs?
Vai kaut kur telefona klausules un durvju rokturus dezinficē? Drīzāk – pat neapslauka. Un tur uzslāņojas kārtu kārtām dažādi mikrobi, arī slimības izraisošie.
Lūk, tāpēc es rakstu, lai ierosinātu sanitārā dienesta speciālistus laikraksta slejās šad tad parunāt par infekcijām, inficēšanos un vajadzību uzmanīties ne tikai pārtikas produktu ražotājiem, bet arī patērētājiem.
