9. augusta laikrakstā izlasīju Annas Afanasjevas rakstiņu «Par karsto ūdeni prasa priekšapmaksu» un secināju, ka A.Lūša kungs nav jelgavnieks un nav arī siltumtehniku zinošs cilvēks, citādi viņš žurnālistei nejauktu informāciju.
9. augusta laikrakstā izlasīju Annas Afanasjevas rakstiņu «Par karsto ūdeni prasa priekšapmaksu» un secināju, ka A.Lūša kungs nav jelgavnieks un nav arī siltumtehniku zinošs cilvēks, citādi viņš žurnālistei nejauktu informāciju. Lasām: «Skaidrojot divpakāpju tarifa likumību, A.Lūsis akcentē, ka 1998. gadā martā Energoapgādes regulēšanas padomes apstiprinātā «Siltumenerģijas tarifu aprēķināšanas metodika» paredz norēķinos par siltumenerģiju lietot arī divpakāpju tarifu: pastāvīgā maksa ir atkarīga no pieslēgtās jaudas, bet nav atkarīga no kurināmā un elektroenerģijas patēriņa (to «Ziņām» apliecināja arī pilsētas prokuratūrā)» un tā tālāk…
Mums, jelgavniekiem, zināms, ka jau 1998. gada 10. septembra sēdē Dome noteica siltumenerģijas tarifus 1998./99. gada apkures sezonai: iedzīvotājiem Ls 21,33 par vienu gigakaloriju un mainīgo maksu Ls 14,90 par gigakaloriju. Šā gada 26. februārī Meiju ceļa 18. mājas 23 iedzīvotāji rakstīja «Zemgales Ziņām», ka, pēc viņu aprēķiniem, gigakalorija maksā tikai Ls 3,61. Atbildi gan nekur neesmu izlasījis.
Un tikai 1999. gada 16. jūlijā Energoapgādes regulēšanas padome savā vēstulē nr.02 – 04/283 izteica rekomendācijas (nevis rīkojumu) tarifa pastāvīgās daļas noteikšanai. Tai jāpamatojas uz pastāvīgu samaksu par pievienoto jaudu ar precizētiem aprēķiniem maksājumiem par dzīvojamās telpas kopējo platību, neņemot vērā siltumskaitītāju rādījumus kā biznesam neizdevīgus, jo tie uzrāda tikai kilovatus un megavatstundas. Cik man ir zināms, Rīgā šī pati regulēšanas padome vienam megavatam ir noteikusi cenu Ls 15. Bet tagad par jaudu. Nevajag manipulēt ar terminiem, tie grauj manu veselību, morāli un ekonomiku. Regulēšanas, bet ne iekārtu uzstādīšanas pārvaldei vajadzētu palasīt siltumtīklu ekspluatācijas instrukciju, kurā ir pases dati un attiecīgi termini šīs iekārtas uzstādīšanai, un otru grāmatiņu – par izmēģinājumu programmu un metodiku. Varbūt to publicēt laikrakstā kā terminu skaidrojošu vārdnīcu? Protams, jo iedzīvotāji mazāk zina, jo vieglāk manipulēt ar terminiem, pārvēršot tirgus ekonomiku par ekonomisko diktatūru. Vai patiešām domājat, ka ikvienai mājai būs vajadzīgs kalorimetriskais stends, jo katram namam pievadot atšķirīgu jaudu? Vai tomēr nebūtu lētāk izmantot jau iegādātos siltumenerģijas skaitītājus lietderīgajam siltumam?
Manā dzīvoklī jau daudzus gadu pēc paša vēlēšanās ir pārtraukta karstā ūdens piegāde, tādējādi pastāvīgajiem maksājumiem vajadzētu būt atšķirīgiem, bet tā ir tikai ilūzija. Mainījušies vienīgi nosaukumi – 1998. gadā to sauca par dvieļu žāvētāju, bet vēlāk par pastāvīgo maksu.
Lūša kungam iesaku apstaigāt nepilnu kilometru garo virszemes siltumtrasi no Satiksmes ielas līdz Lielajai ielai, tad varbūt viņš mainīs savu viedokli tuvākajās desmit dienās tajā ievadīt karsto ūdeni, tas ir, transportēt jaudu no ģeneratora līdz patērētājam.
Ar cieņu – Harijs Cielava
