Maijā apritēja gads, kopš darbu sākusi sabiedriska organizācija, kas apvieno slimniekus, viņu ģimenes locekļus un mediķus – Latvijas Kaulu, locītavu un saistaudu slimnieku biedrība.
Maijā apritēja gads, kopš darbu sākusi sabiedriska organizācija, kas apvieno slimniekus, viņu ģimenes locekļus un mediķus – Latvijas Kaulu, locītavu un saistaudu slimnieku biedrība (LKLSSB).
LKLSSB biedrība dibināta 1998. gada maijā un apvieno bērnus un pieaugušos, kas slimo ar kaulu, locītavu un saistaudu slimībām. Lielākoties šie slimnieki ir ārstu reimatologu pacienti. Biedrības darbā iesaistījušies arī slimnieku ģimenes locekļi un personas, kas vēlas risināt šo slimnieku problēmas. LKLSSB dibināšanā un darbā lielu atbalstu sniedz Zviedrijas Reimatiķu biedrība, kas darbojas jau vairāk nekā piecdesmit gadu, Zviedrijas Invalīdu biedrība un Zviedrijas Strādājošo izglītības Norčēpingas pilsētas nodaļa.
Latvijā no divarpus miljoniem iedzīvotāju ir 120 tūkstošu reimatisko slimnieku, tas ir, seši procenti. Vairāk nekā puse no viņiem ir locītavu slimnieki. Ārēji daudziem viņi šķiet relatīvi veseli cilvēki, jo slimība nesaistās ar draudiem dzīvībai, kā tas ir ar sirds vai cukura diabēta slimniekiem. Tā nu viņi dzīvo, klibo četrdesmit gadu, cieš sāpes, un nekas kritisks jau nenotiek. Šķiet, ka arī valsts un medicīnas darba līderi uzskata līdzīgi, jo reimatoloģijā vēl līdz šim nav valsts finansētas programmas.
Te der neliela atkāpe ar skaidrojumu, ka ir divas lielas slimnieku grupas – akūtie un hroniskie. Abu šo grupu ārstēšanai būtu nepieciešams valsts finansējums neatkarīgi no slimības.
Akūto slimnieku grupai ļoti ātri redzams šī finansējuma rezultāts. Ko medicīnā uzskata par rezultātu? Ja cilvēks nonāk slimnīcā ar miokarda infarktu, talkā nāk laba aparatūra, gudrs ārsts, bezmaksas medikamenti, un cilvēku izdodas glābt, nodrošinot pēc tam viņam ilgstošu dzīvi – tas ir rezultāts, ko redz dažu sekunžu laikā. Kāds ir labs rezultāts reimatiskajiem slimniekiem? Ja pēc iespējas lēnāk notiek locītavu deformācijas, nav jālieto daudz stipru zāļu. Bieži nepieciešamas dubultrūpes, tas ir, ne vien par vecāko un vidējo paaudzi, bet arī par viņu pēcnācējiem, laikus prognozējot iedzimtības iespējamību. Lai redzētu pozitīvu iznākumu, desmit sekunžu ir par maz. Nepieciešami daudzi gadi, taču šajā problēmā pagaidām valsts līmenī neiedziļinās. Nostiprinājies priekšstats, ka hroniskajam slimniekam visu mūžu jādzīvo sāpēs – tās viņam Dieva nolemtas. Taču arī šiem pacientiem nepieciešama uzmanība, ieinteresētība viņu problēmās.
Vēl jāatzīmē, ka valstī pašlaik nav reimatisko slimnieku uzskaites. Zināms priekšstats var rasties, zinot, ka gadā P.Stradiņa klīniskās slimnīcas Reimatoloģijas nodaļā nonāk 1500 «gadījumu», tas nozīmē, ka viens slimnieks ārstējas četras reizes, cits – vienu reizi, konsultatīvo poliklīniku gadā apmeklē ap 2000 slimnieku. Kopējas situācijas analīzes nav, jo – kas gan par velti rēķinās?
Daudziem pacientiem pastāvīgi vai periodiski jālieto zāles, tā sauktie bāzes preparāti un vesela rinda dažādu citu medikamentu. Jātuvina laiks, kad tos slimnieki varēs saņemt ar atvieglotiem noteikumiem, jo daļa no viņiem spiesta iztikt ar invalīdu pensiju.
LKLSSB dibināta ar mērķi palīdzēt slimniekiem un invalīdiem iekļauties sabiedrībā, maksimāli uzlabot viņu dzīves kvalitāti. Viens no veidiem, kā to sasniegt, ir slimnieku un viņu ģimenes locekļu izglītošana. Uzmundrinošs aicinājums «Nenokar degunu!» likts nosaukumā projektam (finansētājs – Nevalstisko organizāciju centrs), kas biedrībā tiek īstenots visa pirmā darbības gada laikā. Tas ir izglītības projekts slimniekiem un viņu ģimenes locekļiem, lekciju cikli notiek P.Stradiņa slimnīcas konferenču zālē, kur uzstājas dažādu nozaru medicīnas speciālisti. Īstenojas arī citas ieceres, kuras atbalsta gan Sorosa fonds Latvija, gan Zviedrijas Reimatiķu biedrība.
LKLSSB iecerējusi īstenot vairākus projektus, kas saistās ar slimnieku datu bāzes veidošanu. Ir uzsākta slimnieku anketēšana gandrīz visos valsts rajonos, izveidota datu bāzes apstrādes programma. Datu analīzes rezultāti dos iespēju pievērst sabiedrības un par valsts iedzīvotāju aprūpi atbildīgo valsts institūciju uzmanību reimatoloģijas problēmām, lai tiktu izveidota valsts programma šajā medicīnas nozarē.
Par biedrības darbu var interesēties Rīgā, Baznīcas ielā 30, tālrunis 2270039. Pagājušajā vasarā tika nodibināta arī biedrības Jelgavas reģionālā nodaļa. Tās priekšsēdētājs ir Artūrs Apinis, kontakttālrunis Raiņa un Aspazijas fonda Jelgavas nodaļā – 3042563.
