Intervijā aģentūrai LETA tā saka ekonomikas un finanšu eksperts, bijušais Rīgas Brīvostas valdes loceklis un konsultāciju uzņēmuma «Laika stars» vadītājs Vadims Jerošenko, kurš lēš, ka šis gads tranzīta nozarē būs smags. Proti, dzelzceļa kravu apjomi pirmajā pusgadā var samazināties par 30 procentiem, autokravu pārvadājumi – pat par 40 procentiem.
«Latvijā visu laiku uzskatīja, ka, pateicoties ģeogrāfiskajam stāvoklim, tranzīta nozare vienmēr attīstīsies. Taču tagad mainās pasaule, mainās ekonomiskā ģeogrāfija, loģistikas un tranzīta centri. Līdz ar to Latvijai jābūt citai pieejai, apkalpojot un piesaistot kravas. Krituma galvenais iemesls – attiecības ar Krieviju un orientēšanās uz vienu kravu veidu – oglēm,» spriež ekonomikas un finanšu eksperts. Var jau pieļaut, ka dzīvē viss izrādīsies cerīgāk. Tomēr arī citi avoti apstiprina, ka vismaz dzelzceļā kravu apjoma kritums ir diezgan ievērojams. Tas gan ir pieļaujamās robežās un pagaidām neatspoguļojas dzelzceļnieku algās un pat prēmijās. Taču Krievija kļūst ekonomiski vājāka, un ar to nākas rēķināties kaimiņvalstīs.
«Nevajag sevi mānīt,» man nākas teikt arī attiecībā uz saviem pūliņiem izprast Jelgavas kanalizācijas sistēmu, kurā, kā paskaidroja uzņēmuma «Jelgavas ūdens» komercdirektors Andrejs Eihvalds, lietus ūdeņi ir lielā mērā nodalīti no fekālajiem. Zināms, ka otrie pa atsevišķām caurulēm plūst uz pilsētas bioloģiskās attīrīšanas ietaisēm, savukārt lietus ūdeņus bioloģiski tīrīt nav prāta darbs. Bet, ja ir šāds nodalījums, kāpēc lietus laikā ievērojami aug pilsētas bioloģisko attīrīšanas iekārtu noslodze? Jācer, ka galu galā to izdosies saprast ne tikai man, bet arī deputātiem, kam var nākties akceptēt vēl vienu komunālo maksājumu.
