Saprotama ir darba devēju vēlme, lai vakances pieteikuma gadījumā sekotu tūlītēja reakcija un attiecīgajam amatam piemērotu kandidātu atlase no nodarbinātības dienesta skaitliski plašās bezdarbnieku saimes.
Saprotama ir darba devēju vēlme, lai vakances pieteikuma gadījumā sekotu tūlītēja reakcija un attiecīgajam amatam piemērotu kandidātu atlase no nodarbinātības dienesta skaitliski plašās bezdarbnieku saimes. Patiesībā tik tiešām zinošu speciālistu, nevis tikai formālu konkrētā aroda pārstāvi atrast nav nemaz tik vienkārši. No Nodarbinātības valsts dienesta pārstāvjiem dzirdēts, sak, kādi tie cilvēki mums ir, tādi ir. Krietni sarežģītāk ir atbildēt uz jautājumu, cik efektīvi un pašaizliedzīgi, nevis formāli darba devēju vajadzībām tiek izmantotas dienesta rīcībā esošās sviras. Tiesa, arī darba devēji atzīst, ka darbiniekus atrast nebūt nav vienkārši un pat pēc smalkiem konkursiem un pamatīgas atlases izvēlētajā kandidātā var vilties. «Īstā darbinieka īstajā vietā» atrašana ievelkas.
Vairāk nekā 200 vakances
Vietējā Nodarbinātības valsts dienesta filiāle šogad katru mēnesi darba meklētājiem piedāvā apmēram 160 dažādu vakanču. Ieskaitot Olaines, Rīgas rajona, Ogres, un pat Daugavpils, reizēm Tukuma, Dobeles un Bauskas kolēģu no darba devējiem saņemtos pieprasījumus, brīvo darba vietu skaits mēnesī sniedzas pāri diviem simtiem.
Apmēram pussimtu no piedāvātajām darba vietām var uzskatīt par ilgstošām vakancēm. Par tādām Nodarbinātības dienests atzīst vakantās darba vietas, ko ar darbiniekiem neizdodas nodrošināt ilgāk nekā mēnesi. Taču atsevišķās specialitātēs darba devēju pieprasījumu neizdodas apmierināt vairāk nekā pusgadu un ilgāk.
Izrādās, gandrīz neiespējami ir atrast sertificētus būvdarbu vadītājus. Divas Jelgavas firmas šos speciālistus pieteikušas pirms laba laika. Daži pretendenti gan nosūtīti, taču atzīti par nepiemērotiem. Darba devējiem šādā gadījumā būtu izdevīga dienesta rīcība pēc principa: ir pieprasījums, jānodrošina piedāvājums! Šoreiz princips nedarbojoties, jo nodarbinātības dienesta uzskaitē attiecīgas kvalifikācijas celtniecības speciālistu nemēdzot būt.
Gandrīz pie mūžīgajām vakancēm pieder darba piedāvājumi apdrošināšanas aģentiem no gandrīz visām pilsētā un rajonā izvietotajām nozares firmām. Šim amatam piemītošās specifikas dēļ (atalgojums atkarīgs tikai no noslēgto līgumu daudzuma) vai katrs interesents darbu beidzis pēc dažiem mēģinājumiem.
Jau vairākus gadus aktuālas ir dažādu mācību priekšmetu skolotāju vakances gan daudzās vispārizglītojošajās mācību iestādēs, gan arodskolās. Vairāk nekā desmit ilgstoši brīvo darba vietu vistiešāk saistāmas ar slodzei neadekvātu atalgojumu. Pedagogi, piederēdami aktīvu un izglītotu cilvēku kategorijai, pārkvalificējas, piedalās un uzvar konkursos par labāk atalgotu darbu. Protams, kāda izeja parasti tiek atrasta, taču pagaidu «aizlāpīšanās» problēmu pēc būtības neatrisina. Lai gan lauku skolas pedagogiem parasti nodrošina arī dzīvojamo platību, rezultātu nav. Tos maz ietekmē arī Nodarbinātības dienesta ar kolēģu starpniecību tuvākos un tālākos rajonos izplatītie darba piedāvājumi, jo līdzīga situācija ir arī citviet. Tā acīmredzot vairs nav tikai ar Nodarbinātības dienesta spēkiem vien atrisināma problēma.
Tradicionālās vakances
Tradicionāli pierasts, ka pilsētā darbs pastāvīgi tiek piedāvāts šuvējām un metālapstrādātājiem – virpotājiem un frēzētājiem. Tas izskaidrojams ar samērā lielo šajās nozarēs nodarbināto īpatsvaru. Piecas lielākās šūšanas firmas, neskaitot individuālās darbnīcas, Jelgavā nodarbina apmēram 600 strādnieču. Lai gan katru mēnesi šā aroda pratējas no bezdarbnieku un darba meklētāju rindām papildina strādājošo skaitu, no darba devējiem pienāk jauni vakanču pieteikumi. Šajā nozarē tie lielā mērā saistāmi ar lielo kadru mainību, daudz mazāk – ar ražošanas apjoma palielināšanos.
Darba devējus, protams, interesē iespējami kvalificētākas šuvējas, taču amata iemaņas noslīpējamas tieši praktiskā darbā. Ne vienmēr pietiek laika gaidīt darbinieka izaugsmi, ja rezultāts vajadzīgs tūlīt. Aiziešana no darba saistīta ar dažādiem iemesliem – veselības, mikroklimata problēmām, nespēju izturēt intensīvo konveijera slodzi un nodrošināt pietiekamu tempu un kvalitāti, kas savukārt negatīvi ietekmē atalgojuma apmēru. Cita kategorija strādnieču ik pa laikam radusi pāriet darbā uz citu firmu.
Iesīkstējušu uzskatu spēks
Firma «Madara» un Jelgavas Mašīnbūves rūpnīca nodarbina apmēram pustūkstoti dažādu metālapstrādes darbu pratēju. Pēdējos gados abi uzņēmumi regulāri aicina darbā virpotājus un frēzētājus. Turklāt līdz ar ražošanas paplašināšanu gaidāms pieprasījuma pieaugums. Par lielu kadru mainību metālapstrādes speciālistu vakances neliecina, jo jaunu bezdarbnieku pieplūdums nav novērojams un vidēji mēnesī abus uzņēmumus atstāj trīs līdz pieci cilvēki. Taču bezdarbnieki, kas apguvuši vēl kādu specialitāti, aizbildinoties ar nelielo atalgojumu, labprātāk izvēloties darbu citā jomā.
Pēc Nodarbinātības valsts dienesta Jelgavas filiāles vecākās inspektores Anitas Dolaces domām, šis priekšstats ir maldīgs. Ja jau apstākļi būtu tik slikti, aiziešana no uzņēmumiem būtu masveidīga. Nodarbinātības prognozēšanas aptaujās iegūtais liecinot, ka uzņēmumi par saviem cilvēkiem iespēju robežās rūpējas, reizi gadā piešķirot pabalstus un veicināšanas prēmijas, stimulējot labākos darba darītājus. Protams, darba ņēmējiem jārēķinās, ka kādreizējie ražošanas kvantitātes laiki ir pagājuši. Tagad galvenais ir kvalitāte, kas acīmredzot ne vienam vien varētu būt šķērslis, kas liedz izturēt darba devēja prasības.
Darba meklēšanu imitē
Aptaujas atklāj arī darba devēju pretenzijas pret Nodarbinātības dienestu. Uzņēmumu pārstāvji uzskata, ka dienests pie viņiem nenosūta visus attiecīgās profesijas pārstāvjus. Taču likums par nodarbinātību šajā ziņā ir visai lojāls un pieļauj, ka vairāku amatu pratējs var izvēlēties meklēt darbu sev tīkamākajā. Tā nereti jākonstatē neatbilstības. Ilgstošais bezdarbnieks atsakās doties uz metālapstrādes uzņēmumu, jo par tādu algu, lūk, nevarot uzturēt ģimeni. Bet kā ģimeni var uzturēt, vispār nestrādājot un nesaņemot nekādus iztikas līdzekļus? Visticamāk, ka cilvēkam ir kāds «nelegāls» darbs, bet darba meklēšana bezdarbnieka statusā ir imitācija.
Lietuvā šādos gadījumos attieksme ir lietišķāka. Ja bezdarbnieks nevēlas strādāt pamatspecialitātē, viņam sastādāms individuāls plāns, lai viena divu mēnešu laikā atrastu nodarbošanos. Pretējā gadījumā cilvēku nosūta uz pamatprofesijas vakanci vai svītro no bezdarbnieku uzskaites. Tas, lai nenonāktu pretrunā ar likumu, darba meklējumos aktivizē arī bezdarbnieku.
Pamazām šāda prakse un individuālie plāni tiek ieviesti arī pie mums, jo Nodarbinātības dienesta apmeklējumu reizi mēnesī un atzīmēšanos nevar uzskatīt par intensīvu darba meklēšanu.
