Nupat Polijas pilsētā Bigdoščā noslēdzās Eiropas U – 23 čempionāts vieglatlētikā, kurā Latvijas godu aizstāvēja arī mūsu novadnieki Jānis Liepa un Oskars Siļčonoks.
Nupat Polijas pilsētā Bigdoščā noslēdzās Eiropas U – 23 čempionāts vieglatlētikā, kurā Latvijas godu aizstāvēja arī mūsu novadnieki Jānis Liepa un Oskars Siļčonoks. Uz īsu sarunu «Ziņas» aicināja Jāni un viņa pirmo treneri Lailu Nagli.
Šā gada vasara ir bagāta ar tuvām un tālām augstākā līmeņa sacensībām. Vienā no tām, Eiropas U – 23 čempionātā Polijā, Latvijas krāsas aizstāvēja Murjāņu Sporta ģimnāzijas audzēkņi Sidrabenes pagasta puisis Jānis Liepa un elejnieks Oskars Siļčonoks, kas sporta ābeci apguvuši mūsu pusē un pašmāju sacensībās joprojām aizstāv Jelgavas rajona godu. Par startu Eiropas jauno vieglatlētu skatē iepriekšējā čempionāta medaļnieks šķēpa mešanā J.Liepa:
«Pēc traumas un operācijas sezona bija jāizlaiž, tomēr, šovasar aizraidot šķēpu 76 metrus, ieguvu tiesības startēt Eiropas čempionātā. Taču ne velti ir paruna: «Mūžu dzīvo, mūžu mācies!» Poļu stadiona segums izrādījās pārāk ciets un slidens maniem šķēpraiža zābakiem. Asāku rezerves nagliņu ne man, ne kādam citam no Latvijas delegācijas nebija – atlika sakostiem zobiem slidināties. Ja nav nepieciešamā atbalsta, nav arī rezultāta (šķēps sasniedza tikai 67 metru atzīmi) , un cerības uz augstu vietu izkūpēja. Diemžēl panākums Polijā man bija ļoti svarīgs – tā dēļ var arī «izkūpēt» Olimpiskā stipendija. Pagaidām vēl esmu nodrošināts, taču, kā lems olimpiskie atbalstītāji gada nogalē, nav zināms.
Zinu savas neveiksmes iemeslus un ceļus, kā turpināt trenēties un sasniegt augstvērtīgus rezultātus. Varbūt kritiskā finansiālā brīdī atrastos pašmāju sponsori vai cita veida atbalstītāji. Zināmā mērā esmu gatavs izplatīt reklāmu, lai tikai varētu turpināt aizstāvēt Latvijas sporta godu.
Kā, tavuprāt, vērtējams elejnieka O.Siļčonoka sniegums Polijā?
Viņam tā bija lieliska skola – bez starptautiskās pieredzes uzreiz «ielekt» Eiropas čempionātā. Oskaram ir teicami fiziskie rādītāji, lai disks lidotu tālāk (tagad tas sasniedz 50 metru attālumu – aut.), taču tehnikas pilnveidošanā vēl daudz darba.
Padalies ar redzēto un pieredzēto Bigdoščā!
«Esmu priecīgs par manas draudzenes Irēnas Žaunas izcīnīto sudraba medaļu 400 metru barjerskrējienā. Tas mazliet «piesedza» paša sarūgtinājumu par personīgo neveiksmi. Vēl mani pārsteidza tas, ka gan apkalpojošais personāls, gan tiesneši sarunājās tikai poļu valodā. Šajā ziņā junioru čempionāts Rīgā bija daudz saprotamāks ārzemju viesiem.»
Par aizvadītajiem startiem Polijā savās domās dalījās arī J.Liepas pirmā trenere Laila Nagle, kas pašreiz darbojas Jelgavas rajona Sporta centrā.
«Esmu priecīga, ka pēc smagās traumas Jānis pratis atgūt spēkus un atgriezties sporta apritē. Žēl, ka poļu zemes starts nepaveicās, radot neskaidrību nākotnes finansiālajās lietās. Jānis, tāpat kā viņa treniņbiedrs Jānis Anškins, ir daudz reižu veiksmīgi aizstāvējuši mūsu rajona sporta godu. Varbūt kritiskā brīdī atrastos atbalstītāji pašvaldībās vai citur. Finansiālais atbalsts nosaka jebkura sportista tālāko izaugsmi.
Tikko noslēdzās skolēnu sporta spēles. Tās apliecināja, ka mūsu pusē aug cerīga jaunā maiņa, taču neviens nezina, vai Jelgavā būs jauna sporta halle un vai tajā atradīsies vieta arī vieglatlētiem. Kāds ir mūsu stadions, šķiet, zina katrs, kas, ziņkāres dzīts, tajā kādreiz iegriezies.
Ļoti ceru, ka jaunatne gūs atbalstu un nepazudīs mūsdienu negāciju tīmekļos. Žēl, ka līdz šā čempionāta līmenim neizauga spējīgie Jelgavas puiši Mihails Šepovalovs un Viktors Bisters. Kā vienu no iemesliem varu minēt tieši finansiālās problēmas. Tapēc novēlu Jānim tikt pāri visām grūtībām un turpināt aizstāvēt Latvijas godu lielajā sportā. Ceru, ka jaunajiem talantiem tiks pievērsta nepieciešamā uzmanība.»
