Negaidīt, kad darba tiesisko attiecību problēmas samilst, bet uzreiz ķerties klāt to risināšanai. Ar tādu aicinājumu Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) Jelgavā rīkoja Atvērto durvju dienu, ko gan apmeklēja vien desmit interesentu. Daudz lielāka aktivitāte vērojama ikdienā, kad darba ņēmēji vēršas arodbiedrību centrā, lai saņemtu praktisku palīdzību, piemēram, ja strādājošais nepamatoti atlaists vai uzņēmums bankrotējis.
LBAS Zemgales reģiona darba tiesisko attiecību un darba aizsardzības konsultante Ligita Brahmane stāsta, ka informatīvās kampaņas «Nomet nastu!» laikā, kad varēja saņemt bezmaksas konsultācijas par darba tiesībām un drošību, jelgavnieki interesējušies par sociālajām garantijām un pareizu rīcību darba uzteikšanas gadījumā. Vairākiem ieteikts apkopot visu nepieciešamo dokumentāciju, lai varētu gatavot prasību tiesai. Konsultāciju apmeklējis arī neliels darba kolektīvs, lai uzzinātu, kā efektīvāk darboties nesen izveidotajā uzņēmuma arodbiedrībā.Nenovērtē darba līgumu«Pamatā cilvēki sūdzas par neizmaksātām algām un nepamatotiem uzteikumiem. Daudzi arī nezina savas darba tiesības,» novērojusi L.Brahmane. Lielākie klupšanas akmeņi esot, ka gados jaunie darbinieki neiedomājas – stājoties darba attiecībās, viņiem nepieciešams līgums. Savukārt strādājošie ar pieredzi nereti savus darba līguma eksemplārus vienkārši pazaudē. Līdz ar to trūkst viens no pamatdokumentiem, ko uzrādīt tiesai, ja ar darba devēju izveidojusies strīdus situācija. Darbinieki mēdz arī viņiem neizdevīgi pārtraukt darba attiecības.«Daudzi nesaprot, ka, aizejot no darba, abām pusēm vienojoties, vairs nepienākas atlaišanas pabalsts. Darba ņēmēji arī nezina, ja izveidojies tiesību strīds un darbinieks uzskata, ka uzteikums ir nepamatots, tiesā jāvēršas mēneša laikā no pirmās uzteikuma dienas,» uzmanību vērš konsultante.Tiesas procesos iespējams uzvarētL.Brahmane pārliecināta, ka problēmas darba tiesiskajās attiecībās jāatrisina līdz galam un, ja nepieciešams, jāvēršas tiesā. «Pie manis bijuši cilvēki, kas tiesas ceļā atguvuši savu naudiņu. Bieži tiesas procesa abas strīdā iesaistītās puses vienojas par izlīgumu. Gadās arī tā, ka darba ņēmējam atliek uzrakstīt prasību tiesai un parādīt to darba devējam, lai viņš uzreiz izmaksātu aizkavēto algu,» viņa dalās pieredzē, piebilstot – ja darbinieks ir arodbiedrībā, pēc pieprasījuma viņu tiesā var pārstāvēt attiecīgās nozares arodbiedrības jurists.LBAS palīdzību, tiesā cīnoties par pārkāptajām darba tiesībām, saņēmis arī pensionārs Visvaldis Siliņš, kurš savulaik darbojies apsardzē. Bijuši divi procesi, un abi beigušies bijušajam apsargam labvēlīgi. Viņš panācis mierizlīgumu, tiesājoties ar darba devēju, kurš V.Siliņam bija uzteicis darbu, kā arī to, ka jau citam bijušajam darba devējam nāksies viņam izmaksāt nepareizi aprēķinātā atalgojuma starpību. «Privātuzņēmumos bieži vien darba likums nedarbojas, bet notiek tā, kā priekšnieks vēlas. Ja nepatīk, vari meklēt citu darbu! Tāpēc daudzi samierinās un izliekas, ka viss ir kārtībā,» iemeslus, kāpēc darba ņēmēji necīnās par savām tiesībām, min V.Siliņš.Sūdzas nedaudz vairāk kā pērnLai pēc iespējas ātrāk un efektīvāk atrisinātu samezglogušās darba tiesiskās attiecības, arodbiedrību savienība aktīvi sadarbojas ar Valsts darba inspekciju. Arī Zemgales Reģionālās valsts darba inspekcijas vadītājs Uldis Dūms atzīst, ka lielākoties darba ņēmēji sūdzas par neizmaksātām algām. Šogad inspekcija saņēmusi 129 iesniegumus, kas ir par 13 vairāk nekā pērn šajā laikā. Inspektori šajos uzņēmumos veic pārbaudes. Ja konstatēti pārkāpumi, piemēro naudas sodu. Sarežģītākos gadījumos mudina darba ņēmēju vērsties tiesā, nododot tai inspekcijas savāktos pierādījumus.
