Jelgavas vicemēra amata kandidātu Sergeju Ņevoļski (SC) intervē Inga Karlinska un Armands Jēgermanis.
– Jelgavas dome jūsu iesniegtos lēmumprojektus – piemēram, saistībā ar siltumapgādi – konsekventi noraida. Kā jūs to skaidrojat?Manuprāt, tā notiek tādēļ, ka domes koalīcija opozīcijas deputātus neuzskata par speciālistiem. Ekonomikas ministrija apstiprinājusi, ka siltummezgli ir kopīpašums. Ir trīs normatīvie akti, kas to nosaka, bet domei ir tikai «īpaša situācija». Absurdi, ja mani kā nekustamo īpašumu apsaimniekošanas speciālistu nodarbina Saeimā, bet pilsētā, kur esmu ievēlēts par deputātu, manas zināšanas un pieredze nevienu neinteresē.– Ja jautājumā par siltummezgliem taisnība ir jūsu pusē, vai esat iecerējis spert kādus juridiskus soļus?Situāciju var salīdzināt ar komercreklāmu publicēšanu pašvaldības avīzē – tiklīdz lieta aizgāja līdz ministram, parādījās iespēja, ka mērs var tikt noņemts no amata, domes juristu viedoklis pēkšņi sakrita ar Valsts kontroles un RAPLM nostāju. Līdz tam izpilddirektors to dēvēja par atšķirīgu juristu viedokli. Tātad – kamēr lieta neaiziet līdz ministram… Ceru uz 6. jūniju – ka «Saskaņas centrs» (SC) būs koalīcijā un es šo jautājumu risināšu citādi.– Kā būtu jānotiek daudzdzīvokļu namu apsaimniekošanai? Pārmetumu ir daudz – Jelgavas Nekustamā īpašuma pārvalde (NĪP) nevienā neklausās, nauda paliek nez kur…Sliktākais, ko NĪP mantojusi no padomju namu pārvaldēm, – attieksme pret klientu. Finanšu caurspīdīgums – tā ir parodija. Māju vecāko institūts jāreorganizē – tie, kuri vēlas strādāt, jāapmāca un jāpieņem darbā par namu pārvaldniekiem. Uzņēmums ir arhaisks. Jāievieš mūsdienu tehnoloģijas – skaitītāju rādījumu nodošana elektroniski, iespēja apskatīt bilanci. Pēc mēneša pirmo reizi neatkarīgajā Latvijā RTU beigs cilvēki ar akadēmisko izglītību nekustamo īpašumu apsaimniekošanā. Ceru uz viņiem, starp kuriem ir arī jelgavnieki, – tās ir jaunas asinis, jaunas idejas, domāšana, pieeja. Nākamais – renovācija. Lūk, papīrs no NĪP – piedāvā remontēt māju, bet neko negarantē! Iespējamā ietaupījuma procenti «no – līdz» atšķiras divas reizes! Izdevumi uz kvadrātmetru – 200 eiro, kamēr pašizmaksa jaunbūvēm – 400 eiro! Tas nav nopietni. Šos darbus vērts veikt vien tad, ja kvadrātmetra izmaksas nepārsniedz 50 latu. Kāds būs rezultāts – NĪP nopelnīs ar projekta vadību, celtnieki – ar apjomu, banka – ar kredītu, bet iedzīvotāji paliks par muļķiem. Lūk, shēma, ko piedāvā pašvaldības uzņēmums!– SC priekšvēlēšanu programmā minēta arī vēl vismaz viena atkritumu izvešanas operatora piesaiste.Rīgā darbojas pieci, un visi, ieņēmuši zemo startu, gaida 6. jūniju, kas notiks, – tie grib tikt uz Jelgavu. Te ir mākslīgi monopolizēts tirgus. Jautājums – kāpēc Jelgavas dome iesaistījusies kopuzņēmumā, komercdarbībā? Likums «Par pašvaldībām» noteic, ka tām jānodrošina virkne pakalpojumu, tajā skaitā atkritumu izvešana. Dome izvēlējusies ģeniālu shēmu. Lūk, rēķins – tarifs par savākšanu ir 4,55 lati par kubikmetru, plus maksa par apglabāšanu – 3,18 latu. Rīgā visiem pieciem operatoriem kopējā maksa ir vidēji 4,90 latu. Jelgavā tonnas jeb trīs kubikmetru atkritumu apglabāšana maksā nepilnus desmit latus, Getliņos – 12. Lai gan Rīgā apglabāšanas tarifs ir augstāks, maksa par pakalpojumu – gandrīz divreiz zemāka! Salīdzināsim ar Bausku – 10 tūkstoši iedzīvotāju un divi operatori, Jelgavā – 65 tūkstoši un viens! Mēs esam iecerējuši uzņemties atbildību un risināt šīs «īpašās situācijas».– Kā iecerēts sniegt atbalstu vietējiem uzņēmējiem?Piemēram, runājot par enerģētiku, – ja tiek izmantota koksnes šķelda un kūdra, tas nozīmē darbavietas, jo nepieciešams tās lielos daudzumos izstrādāt un nogādāt līdz katlumājai. Siltumenerģijas ražošanas process nav automatizēts, arī tur nepieciešami cilvēki.– Un citās sfērās?Runa ir par to, lai iepirkumu procedūras būtu korektas un tās veiktu speciālisti. Šodien tā nenotiek. Piemērs – Zemgales Olimpiskais centrs. Ģeniāla shēma! Kā viens no tirgus līderiem spēja piedāvāt tik zemu cenu? Viss bija sarunāts! Celtniecības darbi sākās 2008. gada 27. maijā, bet jau 18. decembrī dome palielināja līdzfinansējumu par 70 procentiem. No kurienes šie procenti? Dome to pamato ar PVN palielināšanu, kur starpība ir trīs procenti, un strauju būvniecības izmaksu kāpumu, bet šogad martā «Dienas Bizness» rakstīja, ka pērn pēdējā ceturksnī šīs izmaksas kritušās par vairāk nekā četriem procentiem! Visa gada laikā sadārdzinājums varētu būt, augstākais, 20…– Kāda ir jūsu nostāja pret oficiālo valsts valodu?Viennozīmīgi tai jābūt tikai vienai – latviešu valodai. Ja cilvēki aktīvā vecumā neprot valsts valodu, paši vainīgi, un tad jau viņiem tas nav vajadzīgs.– Vai esat izmantojis deputāta statusu, lai ietekmētu procesus ārpus darba?Jā, šķērsojot Latvijas – Krievijas robežu. Biju neapmierināts, ka uz ES ārējās robežas notiek atklāta kontrabanda. Es biju rindas galā, un man piedāvāja nopirkt vietu tās sākumā. Kad pienāca mana pārbaudes kārta, sākās muļķīgi jautājumi – kur braucat, ko tur darīsiet? Teicu – man kauns, ka jūs te esat un it kā strādājat! Parādīju apliecību un sacīju, ka Saeimas kolēģiem rosināšu šo punktu pavērot uzmanīgāk.– Ir ziņas, ka jūs uz kādu kafejnīcu kā deputāts sūtāt visas iespējamās pārbaudes…Tas klubs atrodas 50 metru no mājas, kurā dzīvoju. Man un pārējiem iedzīvotājiem ir tiesības atpūsties, bet nedēļas nogalēs visi ciešam. Vasarā piektdienās un sestdienās nevaru atvērt logu. Biju aizgājis tur un sacīju – jūsu pienākums ir nodrošināt, lai apmeklētāji nebļaustītos. Zināt, ko nozīmē kliegšana pa visu ielu pulksten trijos naktī? Mājas iedzīvotāji uzrakstīja kolektīvu vēstuli [Andrim] Rāviņam. Nekā.– Kādēļ uzskatāt sevi par piemērotu vicemēra komunālajos jautājumos amatam?Uzskatu sevi par speciālistu komunālajā saimniecībā, esmu gatavs risināt pilsētā mākslīgi izveidotās «īpašās situācijas», zinu, kā to darīt, un esmu gatavs uzņemties atbildību.– Kādi būtu jūsu pirmie trīs darbi šajā amatā?NĪP reorganizācija un vadības nomaiņa, atkritumu saimniecības sakārtošana. Siltums ir diezgan sarežģīts jautājums, uzreiz to atrisināt nevar, bet arī tam es ķertos klāt. Ja neizdosies īstenot manas idejas par tirgus liberalizāciju, esmu pārliecināts, ka panākšu tarifu samazināšanu. Ne tikai gāzes cenas krituma dēļ, bet arī uzlabojot uzņēmuma efektivitāti. Raudzītos, lai tiktu ierobežota alkatība – biznesā normāla rentabilitāte ir 5 – 7 procenti. To arī ievēroju. Pilnu interviju ar Jelgavas vicemēra amata kandidātu S.Ņevoļski, kā arī mēra amata kandidātiem lasiet portālā www.zz.lv
