Līdz ar pirmajiem graudaugu sējumu smidzinājumiem sabiedrībā no jauna uzplaiksnī runas, cik lielā mērā augu aizsardzības līdzekļu izmantošana ietekmē topošās ražas kvalitāti. Bažas rada palaikam konstatētie cūku nobeigšanās gadījumi, tomēr gan ķīmisko augu aizsardzības līdzekļu lietošanas uzraugi, gan zinātnieki mierina – šī joma tiek stingri kontrolēta un ķīmijas ietekme uz lopu vai cilvēku veselību nav pierādīta
«Vai tā ir patiesība, ka Latvijā pirms kāda gada cūkas gāja bojā, jo bija barotas ar lopbarību, kas pirms novākšanas apstrādāta ar glifosātus saturošiem herbicīdiem?» Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) speciālistiem jautā kāda iedzīvotāja. Viņa baiļojas, vai no tādiem graudiem gatavota pārtika nevar saindēt arī cilvēkus. VAAD paskaidro, ka tāda informācija tiešām izskanējusi pirms pāris gadiem, taču tam, vai glifosātus saturošu augu aizsardzības līdzekļu izmantošana graudaugos pirms ražas novākšanas tiešām bija par iemeslu cūku bojāejai, pierādījumu nebija. Visi augu aizsardzības līdzekļi, arī glifosātus saturošie herbicīdi, pirms iekļaušanas Latvijā reģistrēto augu aizsardzības līdzekļu sarakstā tiek rūpīgi izvērtēti. Tikai tad, kad konstatēts, ka līdzeklis ir drošs un neizraisa kaitīgu ietekmi uz cilvēku vai dzīvnieku veselību un vidi, tas tiek reģistrēts. Ņemot vērā masu mediju un sabiedrības interesi, VAAD pastiprināja uzraudzību to zemnieku saimniecībās, kuri izmanto glifosātus saturošus herbicīdus pirms ražas novākšanas. Pārbaužu laikā augu aizsardzības līdzekļu atlieku pārbaudei augos vai to produktos tika noņemti un iesniegti Pārtikas un vides izmeklējumu laboratorijā 35 paraugi, kas testēti arī laboratorijā Vācijā. Analīžu rezultāti liecināja, ka darbīgās vielas glifosāta saturs visos paraugos bija mazāks par 0,1 miligramu uz kilogramu. Piebilstams, ka Eiropā noteiktie un arī Latvijā saistošie maksimāli pieļaujamie glifosāta atlieku daudzumi miežos un auzās ir 20 miligrami uz kilogramu, savukārt rudzos un kviešos – 10 miligrami. Kā «Ziņām» atzīst LLU Lauksaimniecības fakultātes Agrobiotehnoloģijas institūta docente Lilija Degola, Latvijā līdz šim nav veikti pētījumi par to, kā ar herbicīdiem un citiem ķīmiskiem augu aizsardzības līdzekļiem smidzinātos sējumos iegūta lopbarība ietekmē cūku veselību. Pēc viņas teiktā, jo sevišķi lielo kompleksu saimnieki neriskētu tūkstošiem cūku izēdināt apšaubāmas kvalitātes lopbarību. Cūku un it īpaši sivēnu nobeigšanās gadījumi fermās gan nav nekas ārkārtējs. Nobarojamu rukšu ganāmpulkos normāls krišanas skaitlis ir līdz pusprocentam – pieļaujams, ka no katrām 1000 cūkām nobeidzas līdz piecām. Savukārt no sivēnu piedzimšanas brīža līdz 28 dienu vecumam krišanas procents var sasniegt pat desmit. Tad bojā mēdz aiziet ne tikai vājākie un kādas kaites skartie, bet dažkārt tos nospiež arī sivēnmāte. Kritisks periods sivēnu mūžā ir arī atšķiršanas brīdis no mātes, jo tad mainās vide un jauno cūciņu ēdienkarte.
