Lauma, tikko palikusi bez darbaPalikt pēkšņi bez darba, kad iepriekš esi skrējis teju 24 stundas dienā, strādājis birojā un stiepis darāmo uz mājām, ir ļoti jokaini. Tās, protams, ir arī dusmas un izmisums, bet lielākais trakums, ka nevari sagudrot, ko iesākt ar laiku, kura tagad ir pāri kaklam. Labi, var kapitāli pievērsties mājas darbiem – tīrīšanai, gatavošanai un gludināšanai, bet ko tālāk? Varētu ķerties klāt attiecībām ar bērniem un vīru, bet ir drusku bail, ka nav par daudz, jo visi esam pieraduši riņķot savās orbītās un lietās. Atceros – tas nebija labākais laiks, kad atrados bērna kopšanas atvaļinājumā, viena ar sīci, un diedelēju vīra uzmanību, «uzbraucu», pārmetu, kāpēc viņš ar mani nerunā tā, kā man gribētos utt. Šķiet, abi atviegloti nopūtāmies, kad atgriezos darbā un biju aizņemta ar savām lietām. Iestājās tāds kā līdzsvars. Arī bērniem savas darīšanas – pietika kopā pavakariņot, aprunāties, un viss kārtībā! Pieņemu, ka šis modelis nebija no labākajiem, tomēr mūsu ģimenē darbojās. Bet ko nu? Steidzīgi jāmeklē risinājumi! AtziņasIr kāds stāsts par Amerikas indiāni, kas pastaigājās pa Ņujorku kopā ar kādu draugu, kas tur dzīvoja. Indiānis apstādināja savu draugu un sacīja: «Ieklausies sienāzī!» Viņa draugs teica, ka neko nedzird, bet indiānis aizveda viņu tieši pie sienāža. Viņa draugs jautāja, kā tas iespējams. «Vienkārši noskaņo savu dzirdi uz tev patīkamu skaņu.» Lai to apstiprinātu, indiānis izbēra uz ietves dažas monētas; daudzi to dzirdēja, apstājās un atskatījās.M.VelssLaiks ir kā lietus – kad ir, tad nevajag, bet, kad nav, tad ir visvairāk nepieciešams.VinčīJa man nav rītdienas, tad vismaz man ir šodiena.K.DzērveAizturiet asaras, aizturiet smieklus, aizturiet mīļumu, aizturiet naidu, aizturiet elpu, aizturiet, aizturiet, aizturiet… Ko visu tik nemāca aizturēt! Aizturiet asaras – nelaikā izlīs. Aizturiet smieklus – nevietā paspruks. Aizturiet mīļumu – nepelnīts dabūs. Aizturiet elpu… Tā pati aizraujas brīnuma priekšā. Neko no pasaules neaizturiet, īpaši – laiku. Veltīgas pūles. Bet sabrukt var.O.VācietisNo www.tikainesakinevienam.lv
