Latvijā dāvanu gādāšanas trakums tikai uzņem apgriezienus, lēnām tuvojoties Ziemassvētku laikam. Toties Nīderlandē Svētais Niklāvs un viņa palīgs Melnais Pēteris bērniem sarūpētās veltes jau atnesuši. Tās tiek saņemtas 5. decembrī.
Ar ģimeni dodoties ceļojumā, nejauši sanāca Nīderlandē iegriezties tieši dažas dienas pirms Svētā Niklāva dienas – lielākās un mazākās valsts pilsētās veikalu skatlogus un privātmājas rotā galveno svētku varoņu attēli, savukārt veikalos steidzīgi tiek gādātas dāvanas.
Pēc senas tradīcijas novembra vidū Svētais Niklāvs ar kuģi no Spānijas ierodas Nīderlandē un svinīgi iziet ielās. Notiek viņa sagaidīšanas svētki, un Niklāva palīgi Melnie Pēteri, kuru sejas nokrāsotas melnas, bet paši tērpušies spilgtos kostīmos un cepurēs ar spalvām, izklaidē bērnus un dala saldumus.
Mūsu Amsterdamā dzīvojošie draugi Egija un Sīberts, uzzinot, ka taps raksts par ceļojumu, piekodina: «Noteikti jāpiemin nesenais tracis par Melnā Pētera tēlu šajos svētkos.» Izrādās, pagājušajā gadā par Melnā Pētera tēla izmantošanu Svētā Niklāva dienā neapmierinātību paudusi liela daļa tumšādaino valsts piederīgo, kuri vērsušies tiesā, apsūdzot Melnā Pētera tēlu rasismā. Viņus atbalstījuši arī ANO rasu diskriminācijas novēršanas komitejā, šo tēlu nosaucot par «atgriešanos verdzības laikos». Taču vairāk nekā divi miljoni nīderlandiešu parakstīja petīciju, kurā pauda vēlmi aizsargāt savas tradīcijas.
Holandietis Sīberts stāsta, ka daudzi viņa tautieši bijuši neizpratnē par vēlmi aizliegt senu tautas tradīciju. Galu galā jau gadiem bērni ar nepacietību gaida atnākam tieši šos svētkus. Tradicionāli dāvanu vēlmes Svētajam Niklāvam tiek uzrakstītas vēstulē, taču ne ierastajā formā, bet gan dzejas rindās. Tāpat, saņemot dāvanu, klāt pielikts dzejolītis tās saņēmējam. Protams, vai šo tradīciju ar dzejas rakstīšanu īstenot, ir katras ģimenes ziņā. Taču svētku pasākumos, bērnudārzos, skolās un darbavietās gan dzejas rindas tiekot sacerētas.
Dāvanu parasti cenšoties iesaiņot tā, lai būtu pārsteigums. Egija demonstrē mums savu kolēģim domāto – sainītis ietīts dāvanu papīrā un paslēpts puķupodā, kam virsū viņa izveidojusi adatainu kaktusu. Meita Maira klasesbiedram, kurš ir bruņurupuču Ninzju un karavīru mīļotājs, dāvanu iesaiņojusi tādā kā bruņurupuča cepurē. Ir ko padomāt, lai dāvanu attiecīgi sagatavotu, turklāt vēl jāsacer dzejolītis tās saņēmējam.
Nīderlandes kaimiņvalstī Vācijā Ziemassvētku gaidīšanas laikā uz ielām smaržo pēc karstvīna un vafelēm, šeit galvenais našķis ir «olibolen» – eļļā vārītas bumbiņas ar kanēli, rozīnēm un āboliem. To tirgotavas parādījušās visu Nīderlandes pilsētu ielās un ar kārdinošo aromātu tā vien aicina iegādāties ar pūdercukuru dāsni apbērto kārumu.
Kad Svētā Niklāva diena nosvinēta un dāvanas saņemtas, arī nīderlandieši gaida Ziemassvētkus. Dāvanas gan viņi otrreiz vairs nepasniedz. Tradicionāli svētku pusdienas tiek baudītas Ziemassvētku dienā, nevis vakarā, kā tas notiek pie mums.
Riteņbraucēju karaļvalsts
Nīderlandieši izceļas ar mīlestību uz kalniem, kuru viņu valstī nav, un uz velosipēdiem, kuru savukārt ir neticami daudz. Vasarā dodoties ceļojumos uz kalnu valstīm, piemēram, Austriju un Itāliju, kalnainākajos reģionos visvairāk var sastapt tieši nīderlandiešus (noteikti līdzīgi kā latviešus). Savukārt velosipēdus Nīderlandē iespējams novērot visdažādākajās komplektācijās (ar piekabēm, bērnu ratiņiem un somām) un ļoti lielā skaitā. Riteņbraucējs noteikti ir galvenais satiksmes dalībnieks, un lielākoties tam tiek dota priekšroka, izņēmums varētu būt vienīgi lielās automaģistrāles. No mūsu draugiem saņemam uzaicinājumu ekskursijā uz netālajām Slotenas dzirnavām Osdorpā doties ar velosipēdiem. Tiekam aizvesti uz garāžu, lai izvēlētos katram piemērotāku braucamo. Jā, tieši tā – ģimenes auto stāv pie mājas, bet garāžā tiek turēti velosipēdi. Tā kā Sīberta un Egijas hobijs ir riteņbraukšana (abi piedalās arī sacensībās), viņiem to ir vairāk nekā desmit – tādi, kas domāti treniņiem, sacensībām pilsētās un kalnos, kā arī ikdienas braukšanai uz darbu un uz skolu bērniem. Godīgi sakot, sākotnēji ir mazliet bail doties ceļā ar velosipēdu pa tādu metropoli kā Amsterdama, lai gan tās nomali. Tomēr tas izrādās aizraujoši un nebūt ne bīstami. Pat šķērsot lielu četru joslu autoceļu nesagādā problēmas, jo riteņbraucēji šajā zemē tiešām tiek respektēti. Tomēr noteikumi ir spēkā arī viņiem – tie brauc tikai pa sev atvēlētajiem celiņiem, bet, ja to nav, – pa ielas malu. Tāpat, ja tumšajā dienas laikā pārvietojas bez ieslēgtām velosipēda lampām, varot tikt uzlikts sods 80 eiro apmērā.
Kas dzirnavām vēderā?
Nīderlande ne vienam vien asociējas tieši ar dzirnavām, kā nekā to skaits senos laikos šajā mazajā valstī bijis aptuveni 10 000. Slotenas vējdzirnavas ir vienas no tūkstoša, kas vēl darbojas.
Vējdzirnavas jau kopš seniem laikiem izmanto visdažādākajiem darbiem – koksnes zāģēšanai, krāsu ražošanai, graudu malšanai. Šīs ir poldera vējdzirnavas, kas tiek izmantotas ūdens atsūknēšanai. Mums tās izrāda ļoti atsaucīgs gids, kuram patiešām patīk un interesē viss, kas saistīts ar vējdzirnavām. Tiekam izvadāti pa visiem stāviem – mums parāda, kā dzirnavu pagrabstāvā darbojas lielā vītne, ko iedarbina, kad rodas nepieciešamība atsūknēt ūdeni. Augšā varam izbaudīt sajūtu, kad lielajā vējā pavisam tuvu griežas milzīgie vējdzirnavu spārni, bet pašā augšējā stāvā bēniņos drīkst tikai pakāpties un paskatīties pa lūku, tur nepiederošas personas iekšā nelaiž. Slotenas dzirnavu zālē notiek arī laulību ceremonijas – aptuveni 300 pāru gadā tur saka jāvārdu. Dzirnavās ir arī īpaši Rembrantam sagatavota ekspozīcija (viņš bijis dzirnavnieka dēls) un var noskatīties filmu par mākslinieku. Vienā no dzirnavu telpām iekārtots muzejs, kurā iespējams aplūkot ekspozīciju par seno mucinieku amatu, to, kā kuģos tika pārvadātas visas sadzīvē nepieciešamās preces.
Nīderlande ir tūristiem ļoti draudzīga zeme, kurā tiek īpaši akcentētas dažādas interesantas lietas un vietas, ko apskatīt. Par marihuānas popularitāti holandieši smīkņā, tas esot īsts tūristu pievilināšanas triks. Paši viņi pa ielām, kāsīšus pīpēdami, nestaigā. Lai arī populārākais tūrisma galamērķis valstī noteikti ir tās galvaspilsētas Amsterdamas centrs, mēs tur vairākas reizes jau esam pabijuši un pēc vietējo draugu ieteikuma (priekšsvētku brīdī centrā esot ārkārtīgi daudz cilvēku) šoreiz metam tam līkumu. Izvēlamies paciemoties pie draugiem, kas uzņem mūs ar burvīgām vakariņām, apmeklēt Slotenas vējdzirnavas un lielāko Ziemassvētku veikalu (tur, iespējams, pat plašākas telpas nekā mūsu būvmateriālu veikalos pārpildītas ar visdažādākajiem materiāliem, dekoriem un lampiņu virtenēm), un vēl paviesojamies nelielā pilsētiņā Nārdenā. Šī pilsēta īpaša ar savu zvaigžņveida cietoksni, kam apkārt skalojas kanālu ūdeņi. Skatoties kartē, to var redzēt īpaši labi – pilsēta izveidota izteiktā zvaigznes formā. Nārdena atstāj ļoti tipiskas un glītas Nīderlandes mazpilsētas iespaidu. ◆
