Pēc 25 gadu ekspluatācijas namā Palīdzības ielā 1 līdz dzīvokļu stāvvadiem tika nomainītas aukstā un karstā ūdens caurules.
Pēc 25 gadu ekspluatācijas namā Palīdzības ielā 1 līdz dzīvokļu stāvvadiem tika nomainītas aukstā un karstā ūdens caurules. Darbus veica NĪP nolīgtie «speciālisti» (rakstu pēdiņās, jo kvalitāte neatbilst zinoša un kārtīga meistara paveiktajam). 43 mm diametra vecās caurules, kas gāja no tehniskā mezgla trases uz stāvvadiem dzīvokļos, tika aizstātas ar 34 mm izmēra caurulēm. Tādējādi šajā posmā rodas sašaurinājums, jo stāvvadi palika iepriekšējā, tas ir, 43 mm diametrā. Ar to «meistarstiķi» nebeidzās. Pirms remonta karstā ūdens piegāde bija normāla gan vannas istabās, gan virtuvēs, cik nu tas ūdens bija silts. Izgriežot pieplūstošā karstā ūdens posmu uz vannas istabas stāvvadiem un pievienojot tos atpakaļejošajām ūdens caurulēm, tagad karstais ūdens nonāk tikai virtuvēs, vannas istabu dvieļu žāvētāji ir auksti, jo pa tievo cauruli karstais ūdens no virtuves nespēj izspiest to aukstā ūdens daudzumu, kas ir stāvvadu resnajās nenomainītajās caurulēs, jo tikai caur piektā stāva dzīvokļiem tas plūst uz dvieļu žāvētājiem. Paradokss, bet fakts. Notecinot vismaz spaini aukstā ūdens (dzīvoju 4. stāvā), sāk tecēt siltais no apakšas – tas nozīmē, ka spiediens atpakaļejošajā caurulē ir lielāks par to, kas ietu uz virtuvēm.
Uzreiz pēc remonta mājas vecākā Dzelzītes kundze vairākkārt vērsās NĪP ar pretenzijām par paveikto, bet bez rezultātiem. 24. janvārī pēc pārvaldes iniciatīvas notika māju vecāko un iedzīvotāju sapulce Skolotāju ielā – atskaite par padarīto 2000. gadā un par plāniem 2001. gadam. Tika izdalītas tabulas ar ļoti pārskatāmiem naudas izlietojumiem par visiem pakalpojumiem. Tā cauruļu nomaiņa mājā Palīdzības ielā 1 tika novērtēta ar 5389 latu lielu summu. Un tas ir tikai piecu sekciju nams, kur divas caurules ir 50 mm un viena 43 mm diametrā visā mājas garumā un īsāki, tievāki gabaliņi līdz vecajam stāvvadam.
Uzdevu jautājumu L.Gurdigai par nekvalitatīvi veikto darbu un to nepareizo izpildi. Skanēja atbilde, ka viņa ir inženiere siltumtehniķe, bet es no tādām lietām neko nesaprotot. Piedāvāju pēc sapulces viņai pārliecināties par maniem vārdiem – atbraukt un novērtēt padarīto. Līdz pat šai dienai tas nav noticis, neticu arī, ka viņa «speciālistu» darbu ir pārbaudījusi un pieņēmusi.
Augstprātība, nekompetence, savu tiešo pienākumu nepildīšana (paveiktais netiek pārbaudīts), iedzīvotāju pretenziju ignorēšana – tāds ir NĪP darba stils, bet tās darbiniekiem nodrošināts silts kabinets un mīksts krēsls par jelgavnieku maksātajiem.
No mūsu mājas 1322 lati gadā tiek izlietoti NĪP administrācijai nama pārvaldīšanā (neskaitot sētnieka darbu, avārijas izsaukumus, jurista pakalpojumus utt.). Tas veido 110 latu algu mēnesī vienam cilvēkam. Kā jau vairākos rakstos NĪP minēja, tās apsaimniekošanā ir ap 500 māju, negribu ticēt, ka tās darbiniekiem ir tikai ap 150 latu niecīgas algas.
Pilnībā ignorēt iedzīvotāju prasības un sūdzības NĪP sāka pēc martā sasauktās mājas iedzīvotāju kopsapulces, kad vairākums nolēma dibināt kooperatīvu un attiecās ticēt direktora Vidžus saldajiem solījumiem – uzlabot pakalpojumu kvalitāti un veikt savlaicīgus remontus.
Tuvojas decembris, bet kooperatīva mums nav, jo NĪP tagad visus iedzīvotāju parādus, visus brāķa remontus uzveļ mums. Labotās mājas fasādes šuves pusgada laikā izkrita, lieveņi tikai skata pēc tika noziesti ar javu, jumtiņiem jau sen nav hidroizolācijas, 26 gadu laikā pagalmā asfalts pie nosēdakām nogrimis, un aku vāki lauž mašīnas. Piektā stāva dzīvokļu koridoros jālikvidē čuguna ventiļi karstajam ūdensvadam, jo tas traucē ūdens apriti (bija paredzēts jau 2000. gada cauruļu remonta laikā). Tas un vēl daudz kas cits palicis nepaveikts. Tagad to atstāj mums, lai paši tiekam galā, jo neesot naudas apsaimniekošanai.
Ja ir parādnieki, tad kur NĪP bija visu šo laiku, lai vismaz atgādinātu, brīdinātu, sūdzētu kādu tiesā.
Raksta nobeigumā citēšu manu sarunu ar direktoru J.Vidžu. Tā notika 20. novembrī NĪP sekretāres klātbūtnē par iepriekš minētajiem faktiem.
«Labdien! Vai jūs varētu man veltīt 10 minūšu laika?»
«Kas jūs tāds esat?»
«Palīdzības ielas 1. mājas iedzīvotājs, kas vēlas uzdot dažus jautājumus par karstā un aukstā ūdens cauruļu nomaiņu 2000. gadā.»
«Vērsieties pie attiecīgajiem dienestiem.»
«Jau gads apkārt, bet nekas nav darīts, arī mājas vecākā Dzelzīte ar jums vairākkārt par to runājusi…»
«Viņa melo!»
«Lūdzu, pasauciet siltumtehniķi, un 10 minūšu laikā varbūt šo jautājumu izlemsim.»
«Rakstiet iesniegumu!»
«Tā atkal ir kārtējā birokrātija, kas vilksies nezin cik ilgi!»
«Man ar jums nav ko runāt!»
To pateicis, viņš pagriezās un iegāja savā kabinetā. Kā jutās sekretāre, to visu redzot un dzirdot, nezinu, jo es, pakalpojumu maksātājs, skatījos un runāju ar cilvēku, kurš pārstāv NĪP un kura kompetencē ir risināt visus jautājumus ar saviem klientiem. Manā priekšā tomēr izrādījās rupjš, augstprātīgs ierēdnis, kas vienkāršu apmeklētāju uzskata par tukšu vietu. Ja jau tāda attieksme direktoram ir pret mums, saviem klientiem, tad arī padotie kopē savu priekšnieku un sēž kabinetos pie datoriem un īsina laiku ar kafijas pauzēm, nevis risina iedzīvotāju problēmas.
Tā ka neticiet NĪP slavas dziesmām par viņu ražīgo darbu iedzīvotāju apkalpošanā un dzīves apstākļu uzlabošanā, sevišķi, ja gribat atšķelties no NĪP un saimniekot paši! Tāds ierēdnis ar savu uzvedību tagad man ir pie vienas vietas, kuru pieklājīgā sabiedrībā īstajā vārdā nesauc.
Visu to Palīdzības ielas 1 mājas iedzīvotāju vārdā, kuri jau gadu mokās ar karstā ūdens piegādi savos dzīvokļos, – 25. dzīvokļa īrnieks Eduards Viļčaks
