Tā arī nesaņēmuši Nekustamā īpašuma pārvaldes (NĪP) solīto naudu par pērn zālienu pļaušanai iztērēto degvielu, arī šogad sētnieki visu vajadzīgo gādā paši. Tie, kuriem naudas motorizētam pļāvējam un degvielai nav, ķeras pie izkaptīm, cerot, ka pietiks spēka tās cilāšanai. NĪP ir vienīgais apsaimniekotājs Jelgavā, kas padotos nolicis šādā ķīlnieku lomā. Valsts darba inspekcija (VDI) saka – pārkāpums redzams, taču iejaukties negrasās
Jelgavas centrā pie daudzdzīvokļu namiem sastaptie NĪP sētnieki ar «Ziņām» runā nelabprāt, jo baidās, ka par izrunāšanos varētu palikt bez darba. Kāda sētniece, kas ikdienā kopj teritoriju ap četrām daudzstāvu mājām, neslēpj – līdz ar pavasari sākas grūtākais darba cēliens. Viņas alga ir 110 latu mēnesī, bet jāpļauj ievērojamas platības. Pļaujmašīna jāpērk pašai, noteikusi NĪP vadība. Pērn darba devējs viņai izsniedza pusizjauktu izkapti, kurai asmens griezies riņķī. Ar tādu rīku trauslā sieviete apieties neprata, tādēļ no tā jau niecīgās algas atlicināja vairākus desmitus latu, ko samaksāt nolīgtajam pļāvējam. Viņa stāsta, ka NĪP, kaut gan solīja, kolēģiem tā arī nav samaksājusi pērn benzīnam iztērēto naudu.Līdzīgu stāstu atklāj kādas citas mājas sētniece. «Kā tādi muļķi pagājušajā gadā krājām čekus, nesām uz NĪP un gaidījām, kad samaksās,» viņa stāsta atelpas brīdī. Šopavasar jau vairs necerot kaut ko saņemt. Viņai paveicies, jo māja «sametusies» un nopirkusi pļaujmašīnu, tagad atliek vien sagādāt degvielu. Benzīns pašam jāpērk arī NĪP apsaimniekotā Raiņa ielas 10. nama sētniekam, kurš atbildīgs par teritoriju kopšanu vēl trīs ēku apkārtnē. Mājas vecākā Valentīna Mankuse «Ziņām» teic, ka sētnieks zālienu akurāti nopļāvis jau pirms vairākām dienām, bet darījis to ar savu pļaujmašīnu un paša pirkto benzīnu. «Nelaimīgs jau bija, bet neko citu nevar iesākt,» saka V.Mankuse. Apšaubīt varētu arī to, vai visa no mājām iegūtā nauda, kas paredzēta sētnieku algošanai, tiešām nonāk viņu makos. Raiņa ielas 10. mājas bilancē redzams, ka gada laikā sētnieka algai paredzēti nepilni 850 lati. Ja šo summu rēķina uz četriem namiem, mēnesī vienam sētniekam NĪP tērē vismaz 280 latu. Kur paliek pārpalikums starp šo summu un 110 latu vai minimālo algu, nav zināms. Ne visiem sētniekiem liek pļaut zāliJau ziņots, ka otrs lielākais namu apsaimniekotājs «Nebruk» saviem sētniekiem zāli pļaut neliek. To dara speciāli algoti darbinieki, kas visu vasaru noteiktā secībā dodas uz katru «Nebruk» apsaimniekoto pagalmu. Tāda pati kārtība ir arī uzņēmumā «Rimidal V». Kā stāsta valdes priekšsēdētājs Vladimirs Vasjkins, sētnieki sākotnēji nemaz nav piekrituši šim pienākumam, jo ne visiem strādniekiem tas būtu pa spēkam.Pašiem par instrumentiem un degvielu nav jādomā arī SIA «Kulk» algotajiem sētniekiem, kuru pienākums ir kopt pilsētas publiskās vietas, piemēram, parkus, skvērus, teritorijas pie skolām, ielu malas. Lielāko daļu zālienu nopļauj tehnika, bet līdzās tai vienmēr strādā vīri ar trimmeriem, jo ar traktoru ne visur var piekļūt, stāsta «Kulk» ražošanas direktors Artūrs Ošenieks. Visu darbam nepieciešamo atbilstoši likumam nodrošina darba devējs.Nav sūdzību, nav inspektoraIepriekš NĪP valdes loceklis Juris Vidžis mēnesi gatavotā atbildē norādīja, ka uzņēmums darba tiesiskajās attiecībās ar sētniekiem stingri ievērojot gan Darba likumu, gan Civillikumu. Par darbu tiekot maksāta līgumā noteiktā summa. Savukārt Jelgavas mēra vietnieks Vilis Ļevčenoks atgaiņājās, sakot – kaut arī NĪP ir pašvaldības kapitālsabiedrība, tās darbā iejaukties nevarot.Zemgales Reģionālās VDI vadītājs Valdis Dūms neslēpj, ka kopš pavasara, kad «Ziņas» par NĪP sētnieku nedienām jau rakstīja, inspekcija šajā lietā neko nav darījusi. Neviens sētnieks nav sūdzējies, tāpēc ierobežotās kapacitātes dēļ tāpat vien VDI neko neiesākšot. Līdzīgi saka arī VDI Darba tiesību nodaļas vadošais juriskonsults Vilnis Virza. Pēc viņa teiktā, galvenais NĪP pienākums ir nodrošināt darbarīkus, ar ko padotie var paveikt darba devēja uzdoto pienākumu. «Tā var būt kaut saliekama izkapts, ja sētnieks ir apmācīts un tiek ievērota darba drošība,» skaidro jurists. Savukārt, ja darba devējs izsniedzis pļaujmašīnu, viņa pienākums ir nodrošināt degvielu tās darbināšanai. V.Virza arī uzsver, ka NĪP bijis jāatlīdzina darbinieka izdevumi, kas likuma izpratnē traktējami kā zaudējumi. Tomēr VDI pārbaudi jeb administratīvo lietvedību varēšot sākt vien tad, ja kāds par šo problēmu sūdzēsies, minot konkrētus faktus – adresi, vienošanos, līguma nosacījumus. VDI var piezvanīt pa tālruni 67021765 vai arī uzticības telefonu 67312176, kur automātiskajā atbildētājā iespējams atstāt anonīmu ziņu.
