Jāņa Volksona audzētās šitake sēnes uzteic arī restorāns.
“Sākās kā hobijs – gribēju sev sapotēt kādus desmit kociņus. Sēklu atradu ārzemēs, nolēmu iestādīt lielāku daudzumu. Tā kā zemes ir tik, cik ir, un nopirkt tagad ir grūti, sapratu – varbūt jādara tas, kam vajadzīgs mazāk zemes, bet kur sanāk dārgāks produkts,” tā par pirmajiem soļiem šitake sēņu audzēšanā stāsta elejnieks Jānis Volksons.
Sēne ar brīnumainām spējām
Savulaik, kad Latvijā bijis teju 200 šitake sēņu audzētāju, ar to aizrāvušies arī J.Volksona vecāki, kuri gribējuši pat uzsākt savu biznesu. Pagadījies nekvalitatīvs micēlijs, kura dēļ tas nav izdevies tāpat kā daudziem citiem Latvijā tolaik, un viņi metuši mieru. Pašlaik Latvijā ir tikai daži šitake audzētāji.
Latvijā audzētas šitake sēnes pārtikā sāka izmantot 90. gados. Tās tiek slavētas kā lielisks produkts veselības un darba spēju saglabāšanā. Sēnes ir bagātas ar olbaltumvielām, dzelzi, cinku, šķiedrvielām, kā arī B1, B2, B6, B12, D2 vitamīnu un riboflavīnu. Tās samazina holesterīna līmeni asinīs, efektīvi pasargā organismu no asinsvadu pārkaļķošanās un augsta asinsspiediena, uzrāda spēcīgu pretvīrusu darbību. Šitake sēnēm, kuras nāk no Austrumāzijas, esot raksturīga iedarbīga pretvēža profilakse. Pētījumi pat pierādījuši to spēju no organisma izvadīt radioaktīvās vielas un iedarbību cīņā ar lieko svaru. Sēnes kavējot arī ādas novecošanos, veicina tās reģenerāciju. Šitake to vērtīgo īpašību dēļ tiek izmantotas pārtikas bagātinātājos, tējās un preparātos.
Seko dabas ritmam
Pirmās sēnes J.Volksons iestādījis pirms trim gadiem, un šogad janvārī novākta pirmā raža, kas ienākusies Elejas pagastā ierīkotajā inkubatorā. Šitake sēņu audzēšanas noslēpumus viņš apgūst internetā un konsultējies arī ar audzētāju Imantu Urpēnu Alojas novadā.Ceļš no brīža, kad micēlijs tiek uzpotēts uz lapukoka baļķa, līdz izaugušai sēnei ir trīs gadus ilgs. Tāpēc tas ir laikietilpīgs un dārgs bizness, kas prasa lielus ieguldījumus. Vispirms no meža tiek atvesti baļķi – vislabāk baltalksnis, kas ir mīkstāks un uz kura sēnes parādīsies jau pēc trim gadiem, no lazdas sēnes var gaidīt pēc trim četriem, bet ozola – četriem gadiem. Piemērotus baļķus dabūt ir sarežģīti – svarīgi, lai tiem nav bojāta miza, ideālā gadījumā tiem būtu jābūt zāģētiem un krāmētiem ar rokām, bez trupes. Gadījies, ka liela daļa atvesto baļķu aiziet malkā.
Kokus zāģē no decembra līdz martam, vēlams, vecā mēnesī, lai tajos būtu pēc iespējas mazāk sulas. Pēc pāris mēnešu dīkstāves no baļķiem tiek notīrīti ķērpji, pēc tam tie tiek mazgāti, mērcēti dabīgā dezinfekcijas līdzeklī, lai baļķi atbrīvotu no citām sēnēm. Tad tiek iepotēts micēlijs. Arī šajā gadījumā tiek ņemts vērā dabas ritms un sekots līdzi, lai tas notiktu jaunā mēnesī. Uz trim gadiem baļķi tiek atstāti mierā – tie ir sastatīti zemnieku saimniecības “Trubenieki” teritorijā Lielplatones pagastā. Nesen J.Volksons to pārņēmis no vecākiem.
Ražos ziemā
Kad jūt, ka baļķi piebrieduši un gatavi ražot, tos ievieto inkubatorā, pirms tam divas diennaktis izmērcējot. Inkubatorā baļķiem tiek nodrošināta nepieciešamā temperatūra, kas ir robežās no 12 līdz 17 grādiem, ogļskābās gāzes un gaisa mitruma līmenis, kā arī gaisma. Svarīgi sekot līdzi gaisa apmaiņai, lai sēnes izaugtu skaistas. “Koks ir viens organisms. Ja izlīdīs piecas sēnes, tās būs ļoti lielas, ja izlīdīs 50 – viena būs liela, pārējās mazas,” stāsta J.Volksons. Svarīgi arī sēnes nogriezt, pirms tās ir izdalījušas sporas. Gan tāpēc, lai nezaudētu svaru un vērtīgās uzturvielas, gan tāpēc, lai nekaitētu iekārtām. “Pirmajos mēnešos domājām, ka sēnes izaugs ļoti lielas, bet tās izmeta sporas, un viss mums sadega – milzīgs daudzums sporu aizlipināja ventilatorus, filtrus, visu,” atceras J.Volksons.
Paiet desmit dienas, līdz uz inkubatorā ievietota baļķa izaug sēnes. Pēc trīs mēnešu atpūtas baļķis var ražot atkal, un tā divus trīs gadus. Tieši inkubatorā audzētām sēnēm J.Volksons saskata potenciālu. “Man ir otrs bizness – apkures un ventilācijas iekārtas. Šajā ziņā man viss ir skaidrs, klimatu varam nodrošināt paši. Inkubatorā varēšu nodrošināt sēnes visu gadu pretēji tiem audzētājiem, kuriem sēnes ir tikai vasaras sezonā. Tad sēnēm ir pilni meži un pieprasījums daudz zemāks. Bet jaunajā gadā visi prasa sēnes. Pirmās parādījās janvārī. Bijām izmeklējuši labākos kokus, sēnes sanāca cita pie citas,” stāsta J.Volksons.
Gaidīs tūristus
Pašlaik mēnesī no viena kubikmetra koksnes inkubatorā iespējams iegūt ap 50 kilogramiem sēņu. Tās pērk gan privātpersonas, gan tiek piegādātas Rīgas restorānam “Muusu”. “Restorānam piegādājam trīs kilogramus nedēļā. Šefpavārs Kaspars Jansons sēnes novērtēja kā ļoti augstas kvalitātes. Varētu iedot vēl kādam degustācijai, bet mēs baidāmies – ja nu paprasīs piecus kilogramus, bet mums nebūs ko iedot, pazaudēsim visus klientus,” jaunu klientu piesaistē pagaidām piesardzīgs ir J.Volksons. Tomēr drīzumā viņš plāno paplašināt ražošanu, izbūvēt fermu. “Pagājušajā gadā apstādījām simt kubikmetru koksnes, kas sāks ražot pēc diviem gadiem. Tātad pēc diviem gadiem man ir vajadzīga ferma, lai mēnesī es varētu desmit kubikmetrus “izražot”. Tas būtu ap pustonnu sēņu mēnesī,” stāsta J.Volksons.
Ar Latvijas Lauku konsultāciju centra palīdzību saimniecība izstrādājusi pieteikumu Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai “Leader” finansējuma piesaistīšanai, lai šī gada beigās ierīkotu sēņu pārstrādes cehu, kurā tās tiks sagrieztas, kaltētas un samaltas, – tātad tiks piedāvāts jauns produkts. Domājot par tūristu piesaisti, saimniecībā tiks iekārtota telts un zupas vārīšanas vieta, labierīcības.
Kā saka J.Volksons, šis bizness domāts pacietīgiem cilvēkiem. “Tiek ieguldīta liela nauda, sēnes tiek sastādītas, bet rezultātus dabūsim vien trešajā gadā. Ieguldu pirmajā gadā, ieguldu otrajā gadā, un tad sākas izmisums, vai viss sanāks un vai kādam kaut ko vispār vajadzēs. Varētu painteresēties, bet nav jau ko parādīt. Brīžam uznāk – kam to visu vajag, bet, kad restorāns pasūta, paraksta pavadzīmes un novērtē, ka sēnes ir superīgas, saproti, ka laikam vajag. Zemgalē esmu vienīgais šitake audzētājs, un iesim ar pilnu tvaiku uz priekšu,” optimistisks ir J.Volksons, kurš cer ne vien piepildīt Latvijas tirgu, bet veiksmes gadījumā iziet arī ārpus valsts robežām. Nākotnē arī plānots izmēģināt reiši jeb nemirstības sēnes un maitake sēnes.
