Pirms nedēļas «Ziņās» varējāt lasīt, ka arī Jelgavas rajonā noteikts augstākais ūdens piesārņojuma ar nitrātiem riska līmenis.
Pirms nedēļas “Ziņās” varējāt lasīt, ka arī Jelgavas rajonā noteikts augstākais ūdens piesārņojuma ar nitrātiem riska līmenis. Šādā īpaši jutīgajā teritorijā saimniecībām tiks piemērota virkne vides prasību. Atgādinām, ka rīcības plāns prasa sakārtot un izbūvēt kūtsmēslu krātuvi lauku uzņēmumos, kuros ir vairāk par piecām dzīvnieku vienībām (tās aprēķina ar īpaši noteiktu koeficientu), ievērot mēslojuma lietošanas ierobežojumus, sastādīt augu maiņas, mēslošanas plānu, kā arī veikt lauku vēstures uzskaiti. Taujājām pēc mūsu zemnieku viedokļa, vai šīs prasības būs viegli izpildīt un kas sagādās lielākās galvassāpes.
Zemes auglība uzlabosies, stāsta Juris Cīrulis.
Kā zināms, rīcības programma Latvijā noteiktajā īpaši jutīgajā teritorijā jārealizē līdz 2008. gadam. Laika vēl diezgan, un attiecīgās vides prasības ir savienojamas ar labu saimniekošanu. Pirmajā brīdī nitrātu direktīvas var šķist stingras, nesaprotamas, bet vēlāk top skaidrs, ka tās palīdzēs sakārtot un uzlabot uzskaites kvalitāti un mēslošanas saimniecību lauku uzņēmumā.
Cik esmu papētījis, noteiktās minerālmēslu normas tomēr nav par mazu. Pat reti kurš mūsu zemnieks tādas ievēro. Ņemot vērā nitrātu direktīvu nosacījumus, zemnieki izvēlēsies kombinēto mēslojumu, kas tikai uzlabos augsnes kvalitāti. Minerālmēsli ir dārgi – pat 140 latu tonnā. Šķiet, direktīvās noteikto normu nemaz nav izdevīgi pārsniegt.
Neiebilstu pret mēslošanas plānu, jo pārāk lielas šo līdzekļu devas noplicina laukus. Precīza uzskaite no tā pasargās. Tiesa, vēlāk būs bieži auditi, kas noteikti ne visiem patiks, bet mums ciemiņu jau daudz bijis, tā ka tam nevajadzētu sagādāt problēmas.
Lai izbūvētu nepieciešamo mēslu krātuvi, esam pieteikušies ES programmas “Standartu sasniegšana” atbalsta līdzekļiem. Tad redzēsim, apstiprinās mūsu pieteikumu vai ne.
Kopumā par nitrātu direktīvām, manuprāt, nav jāsatraucas, un arī pārējos aicinu to nedarīt!
Lauku vēsture ir vajadzīga, pārliecināts Gundars Liepa.
Nitrātu direktīvas “Liepziedus” sāpīgi neskar, jo uzskatu, ka neesmu tas zemnieks, kas pārspīlē ar slāpekļa lietošanu. Iztiekam ar 100 kilogramiem tīrvielas uz graudu un cukurbiešu hektāru. Ir saimnieki, kas tos lieto pat uz pusi vairāk. Tad jāiegulda vairāk darba un līdzekļu. Ja tādējādi var iegūt par desmit līdz divdesmit latu lielāku peļņu no hektāra ražas, tad lai citi tā pelna. Tas nav domāts man.
Lauku vēsture ir vajadzīga, jo visu no galvas atcerēties nav iespējams. Arī augu seka jāievēro. Atbalstu to, ka lauku mēslošanas plānam vajadzēs veikt augšņu analīzes. Uztraukumam nav pamata, turklāt vēl tām piešķirtas valsts subsīdijas! Vieglāk un precīzāk strādāt, ja zina augsnes skābumu un citus datus, pēc kā redzam, kas un cik daudz laukam vajadzīgs.
Daudz kas atkarīgs no mūsu ierēdņiem. Dažkārt viņi pārspīlē. Piemēram, kāda lieta no ES nāk vienkārši kā ieteikums, bet, ierēdņuprāt, tas jāpilda kā likums. Vēl uzskatu, ja reiz ES sola atbalsta līdzekļus desmit gadu, tad arī vajadzēja noteikt tikpat ilgu pārejas posmu saimniecībās, nevis tikai laiku līdz 2008. gadam.
Mēslu krātuvei ES naudu plāno saņemt Kaspars Duge.
Nitrātu direktīvās noteiktās prasības ir izpildāmas. Tik traki nemēslojam savus laukus, lai pārsniegtu prasībās noteiktās normas. Kviešiem aptuveni tādas jau piemēro vairumā Latvijas saimniecību. Audzējam sešas līdz septiņas tonnas no hektāra. Domāju, daudz lielākas ražas mūsu valsts zemnieki nav gatavi iegūt. Tam traucē arī klimatiskie apstākļi. Piemēram, Vācijā nav tādu ziemu kā pie mums. Pieļauju, ka varbūt miežiem noteiktā maksimālā slāpekļa deva varēja būt lielāka.
Runājot par lauku vēsturi, būs lielāks “papīru darbs”, un to vajadzēs darīt, lai saņemtu subsīdijas.
Ar lopkopību nenodarbojos, bet brālis gan. Viņam problēmas sagādā mēslu krātuves izbūve. Liela kompleksa brāļa saimniecībā nav, tomēr ir tik daudz dzīvnieku vienību, lai saimniecībai ES standartiem atbilstošas mēslu krātuves izbūvi piemērotu kā obligātu prasību. Ir cerība krātuvi izveidot ar ES līdzekļu atbalstu. Bet vēl ir laiks līdz 2008. gadam.
Saistībā ar nitrātu direktīvām nekas īpaši neuztrauc. Lielākas problēmas sāksies, ja obligāti liks ierīkot aizsargjoslas, ko pagaidām var brīvprātīgi ievērot. Piemēram, desmit metru attālumā no upēm un četru metru attālumā no grāvjiem vajadzēs būt zālājam, kas reizi gadā jānopļauj un jānovāc.
